Ar otro piegājienu Movebank pētnieku komandas ekspedīcijai (milzīgs paldies Volfgangam Fīdleram!), kas atgriezās no balto stārķu datu lejupielādes brauciena uz Bulgāriju, izdevās piekļūt Katei tā, lai mūsu iesākto datu lejuplādi pabeigtu. Kopš vakardienas mēs beidzot ieraudzījām, kā īsti viņai ir gājis. Tas skan pieticīgi, taču patiesībā iegūto vairāk nekā 80 tūkstoš datu punktu vērtība īsti nav pasakāma – jo tas ir “1. cilvēks uz mēness”, respektīvi tie ir pirmie JEBKAD iegūtie dati par viengadīga melnā stārķa uzturēšanās vietām, paradumiem, lidošanas maršrutu utt., visa gada garumā. Pirmajā dzīves gadā nolidoti mazliet vairāk nekā 20 tūkstoši kilometru. Otrajā būs mazāk, jo viņas vasaras ceļojums apstājās vairāk nekā 1000 km pirms “mājām”, taču otrais gads vēl jānodzīvo.

Ir pāris lietas, ko šie dati apstiprina, tā teikt, no pirmā acu uzmetiena. Pati svarīgākā ir tā, ka NE VISI Latvijas (un droši vien, visas Austrumeiropas) melnie stārķi ceļojot šķērso Izraēlu, pretēji iepriekš valdošajam viedoklim, ka garām tai dabas apstākļu dēļ nepalido neviens. E-pastu komunikācijā to, ka noteiktos laika apstākļos spēcīga migrācija var notikt virs Arābijas tuksneša (Jordānijas), ir apstiprinājuši arī vairāki kolēģi no pašas Izraēlas. Kates maršruts turpceļā parāda, ka viņa rīkojusies tieši tā.

Kate nav īpaši izvairījusies no platu ūdeņu šķērsošanas – pārlidojot Marmora jūru ne tai šaurākajā vietā un šķērsojot arī Suecas līci Sarkanajā jūrā, ar nosēšanos Šākiras salā pa vidu – divas reizes pa 35+km virs ūdens. Sahāras šķērsošanu nāksies pētīt īpaši, jo tas ir pirmais maršruts, kas ir pieejams abos virzienos, gan turp, gan atpakaļ (turpceļš ir arī no vairākiem citiem izsekotajiem putniem). Turklāt, atšķirībā no citiem Sahāru sekmīgi šķērsojušajiem putrniem, Kate nelidoja gar Nīlu. Iespējams, viņas vadlīnija bija Sarkanās jūras krasta līnija, taču tas vēl ir tikai minējums.

Katei, atšķirībā no citiem putniem, par ko ir kaut kādi dati, ir bijusi tikai viena, bet ļoti ilgstoši izmantota ziemošanas vieta Etiopijas kalnainēs, pašos tās ziemeļos. Iespējams, ka tas ir viens viņas no sekmju pamatiem, un būs ārkārtīgi interesanti skatīties, vai viņa šoziem arī dosies uz to pašu vietu.

Būtiska atziņa ir arī tā, ka visās vietās, kur Kate uzturējās ilgāk, un kuras izdevās pārbaudīt (Bulgārijā, Rumānijā), bija arī citi melnie stārķi – gan nepieauguši, gan pieauguši (mazākumā). Ir skaidrs, ka šīs vietas, kas ne visas bija ornitologiem zināmas, ir nozīmīgas gan šai sugai, gan citiem ūdensputniem. Dažām no tām, iespējams, vajadzēs censties sarūpēt kādu aizsardzības statusu, lai tās saglabātu. Savukārt, to, cik liela loma šādiem tusiņiem tālakajā dzīves vietas izvēlē, iespējams arī partnera atrašanā un citos, stārķu dzīvē svarīgos jautājumos, ir pašiem stārķiem, mēs sākam tikai nojaust. Kaut kādas detaļas sekos, kad būs iespējas “parakāties pa Kates datiem”, bet lielākai apjēgai būtu vajadzīgi šādi dati no daudziem putniem. Var būt, ka kaut kad, ar laiku.

Sahāra (Ēģiptē) no ~10km augstuma