Piedzīvojumi un pārdzīvojumi Kates datu ieguves dēļ drusku otrā plānā bija atbīdījuši to, kas notiek ar citām ceļotājām, bet visiem viņu sekotājiem par prieku varu ziņot, ka viss notiek. Pēdējās dienās visas meitenes ir “zonā” un aktīvi rosās, taču šī rosība ir ļoti dažāda. Mūsu vecākā un lielākā “zvaigzne” Kate, pēc piezemēšanās Moldovas palienēs pēc tam, kad aizmuka no mums, tur arī ganās. Ņemot vērā to, ka sava pirmā ceļojuma laikā pērn viņa tur pavadīja 40 dienas, vieta viņai ir labi pazīstama un, acīmredzami, tā ir ļoti laba. Ja tā palīdzēja sekmīgi veikt pirmo nezināmo ceļojumu uz Āfriku, cerams, ka tā palīdzēs arī tagad.
No pirmziemniecēm vistālāk tikusi ir visjaunākā – Zuze, kas pirms pāris dienām gandrīz satika Kati (patiesībā, varbūt pat, ka satika, bet to mēs uzzināsim, kad kādreiz būs pieejams Zuzes pilnais maršruts) Moldovas palienēs. Tomēr, tur neapstājoties, viņa turpināja lidojumu gar Karpatu austrumu nogāzēm. Tagad (tikai 79 dienu vecumā) izskatās, ka viņa ir paņēmusi pauzi Jalomitas (upes) palienēs mazliet uz ZR no Bukarestes (Rumānijā) – 1302 km no dzimtās ligzdas. Viņas uzturēšanās ilgums tur parādīs, cik šī vieta ir laba.
Divas citas tālāk tikušās ceļotājas ir Feja un Upene. Feja (97 dienas) uzturas Vislas palienēs un mazā dīķsaimniecībā nedaudz augšpus Kazimiež Doļnij pilsētiņas, uz R no Ļubļinas, 721 km no dzimtās ligzdas, bet Upene turpina ganīties pa Polijas un Čehijas robežupi Oršu, kur izdevās lejuplādēt viņas datus un kur pāris dienas vēlāk (22. augustā) viņu izdevās nofotografēt čehu fotogrāfam Silvestram Šabo (skat. attēlu). Vēl 24. augusta rītā (103 dienu vecumā) Upene atradās turpat (881 km no savas ligzdas), bet pēdējie šodienas punkti jau ir citur – mazliet atpakaļ, Polijā. To, vai šis ir tikai izlidojums no naktsguļas vietu, vai sākums tālakam lidojumam, uzzināsim pavisam drīz. Pēc S. Šabo sniegtās informācijas Orša šajā posmā ir iecienīta melno stārķu uzturēšanās vieta arī citus gadus. Arī Upene te ganās kopā ar citiem stārķiem, gan jaunajiem (attēlā), gan vecajiem, taču spekulācijām par to, ka otrs attēlā rezdamais putns varētu vūt viņas brālītis, nav pilnīgi nekāda pamata. Nevienam citam pie Oršas šogad redzētajam melnajam stārķim nav gredzenu, bet Upenes brālim tādi ir. Par to, kā tad sākas jauno putnu migrācija, pavisam drīz varēs lasīt sadaļā migrācijas, jo ir izdevies iegūt oriģinālo informāciju no visiem pētniekiem, kas ir nodarbojušies ar jauno putnu (satelīt)izsekošanu. Tā tikai ir jāsaliek kopā.
© Silvestr Szabo. Upene kopā ar citu jauno melno stārķi pārlidojumā pie Oršas upes 22. augusta rītā
Divi pārējie putni – Meija un Sarma nekur tālu nav tikušas. Meija (108 dienas) pēc vairāk nekā 530 km nolidošanas atrodas tikai 26 km no savas ligzdas un turpina “pētīt” Rīgas līča piekrastes mežu grāvjus. Jāņem vērā, ka faktiskais viņas paveiktais attālums ir krietni lielāks – piemēram, Upenei pēc viņas datu lejupielādes, maršruts “pagarinājās” teju par 1000 km (jeb gandrīz divas reizes). Sarma (105 dienas) ir tikusi drusku tālāk – 79 km no savas ligzdas, lai gan nolidojusi arī krietni vairāk – vismaz 1300 km. Viņa turpina ganīties pa Lietuvas – Latvijas pierobežas upītēm.
Nav jābūt milzu pētniekam, lai pamanītu, ka putnu sekmes ceļošanā krietni atšķiras. To, vai šādu stratēģiju nosaka nejaušs ceļabiedrs, kas parāda, kur jālido, vai atšķirīga iedzimtība, iespējams, pēc ilgstošiem pētījumiem kāds nākamo paaudžu pētnieks varēs atbildēt. Tāpat to, kuri no putniem ir sekmīgāki patiesā nozīmē – t.i., kura stratēģija ir evolucionāri ilgtspējīga, ļaujot atstāt pēcnācējus. Pagaidām mēs tikai varam konstatēt, ka pastāv tās abas. Kate un Mellene abas devās ceļā “kā pa diegu”, bet visi putni, kas ceļojumu sākuši, daudz maldoties apkārt, līdz šim nav bijuši sekmīgi. Vai šis gads nesīs izmaiņas?
