Pēdējās dienās situācija mainījās tik strauji, ka būtu bijis vērts rakstīt teju katru dienu, taču gribējās sagaidīt kādas vizuālas liecības no kolēģiem citās valstīs par mūsu ceļotāju atpūtas vietām. Beidzot vakar tādas ienācās kopā ar visādām ziņām – gan labām, gan mazliet satraucošām. Par laimi sliktu ziņu pagaidām nav.

Upene Neve Eitan dīķos kopā ar citiem stārķiem un plēsīgajiem putniem. Knābji putniem ir pavērti kartsuma dēļ. Foto: Giora Leitner ©
Tie, kas regulāri seko ceļotāju kartēm, jau zina, ka Upene pirmā no mūsu pirmziemniecēm sasniedza Izraēlu un sākumā apmetās Gešeras zivju dīķos. Pēc pāris dienu rosīšanās tajos, viņa pārcēlās uz citiem – Neve Eitan dīķiem. Tur Izraēlas kolēģim Gioram Leitneram arī izdevās putnu “pārvert” un nofotografēt. Tur šobrīd melno stārķu ir “kā biezs”, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka turpat, kur Upene, piefiksēts vēl viens jaunais putns no Latvijas – 2013. gada sekmīgās ceļotājas Mellenes 2015. gada “ligzdas māsa” (vai brālis, par šī putna dzimumu pagaidām nav 100% pārliecības).

Melnie stārķi, barojoties Neve Eitan zivju dēķos Izraēlā. Otrs no kreisās ir 162 dienas vecs jaunais putns no Latvijas. Foto: Giora Leitner ©
Aizvakar tajā pašā vietā, kur jau vairākas dienas ganījās Upene, ieradās arī Zuze, taču atšķirībā no Upenes, kura turpina rosīties pa Izraēlas dīķiem, Zuze jau vakar devās tālāk, paveicot dienā vairāk nekā 140 km. Pēdējā nedēļā viņa ir nolidojusi gandrīz 1500 km (patiesībā droši vien krietni vairāk) un varētu būt pirmā, kas sasniegs Āfriku. Šajā ziņā viņa varētu apsteigt pat Kati, kura arī ir pametusi savu samērā ilgo ganīšanās vietu Saūda Arābijā un virzās gar Sarkano jūru DA virzienā. Jādomā, ka viņa šķērsos Sarkano jūru tās šaurākajā vietā pašā tās dienviddaļā, un tālāk dosies uz savu pērno ziemošanas vietu, taču tas ir tikai mans minējums. To, kā notiks patiesībā, mēs, cerams, uzzināsim pavisam drīz. Turpinot lidot līdzīgā ātrumā, kā līdz šim, līdz varbūtējai jūras šķērsošanas vietai Katei ir palicis 2-3 dienu lidojums. Vakar viņa bija “nezonā”, kas, ņemot vērā vietējos apstākļus (tuksnesis un kalni) nav nekas neparasts. Ja Kate rīkosies tā, kā man sķiet, viņa Āfrikā varētu ierasties kādu dienu vēlāk nekā Zuze, taču viņai būs cita milzu priekšrocība – viņa tur ieradīsies jau Sahāras otrā pusē, kamēr Zuzei Sahāru vēl nāksies šķērsot.
Pēc kalendāra vecākā no šī gada jaunajiem putniem – Sarma nekur nesteidzas. Viņa turpina ganīties pa kādu, acīmredzami labu barošanās vietu Dienvidturcijā. Patiesībā tas ļoti priecē, jo līdzšinējā pieredze ar izsekotajiem putniem liecina – visi sekmīgie (Kati ieskaitot) putni ir īstenojuši “stratēģiju” – lidot ar tikai dažām, bet ļoti ilgstošām barošanās pauzēm. Protams, to, vai tā ir sakritība vai likumsakarība, mēs uzzināsim pēc kāda laika. Vienīgais putns, kuram pašlaik klājas labi (dienā nolidoti 140 km), bet kura maršruts sāk radīt bažas, ir Feja. No Serbijas viņa devās uz dienvidiem, ielidojot nevis Bulgārijā, kā varēja cerēt, bet Maķedonijā un vakar ir pagriezusies pavisam uz dienvidiem, lidojot tālāk Grieķijā. Pašlaik sāk izskatīties, ka viņas pagriešanās gar Vidusjūru uz A, lai to aplidotu, vairs nav reāla. Kas notiks tālāk, mēs varam tikai zīlēt un cerēt, ka tas, kas notiks, būs vietā(s), kur ir gsm pārklājums. To, ka melnie stārķi var šķērsot Vidusjūru, ir pierādījis vismaz viens jaunais putns no Vācijas (2014.g.), bet tad priekšā ir Sahāra bez Nīlas, kā pieturas un arī barošanās “punkta”. Iespējams arī, ka Feja cauri Grieķijas salām dosies uz Turciju, kas būtu krietni drošāks ceļš. Turpiniet sekot, to mēs uzzināsim pavisam drīz.