Vērīgākie sekotāji jau pirms vairāk nekā nedēļas pamanīja, ka Meijas dienišķā “pārvietošanās” kļuva ļoti īsa un punkti rindojās haotiski zvaigznītes formā ap vienu punku, turklāt mežā. Tas un pieejamajos datos redzamais aktivitātes indekss, kas nokritās vispirms līdz 5 un tad uz 3 bija skaidras liecības, ka putns visticamāk ir pagalam. Simtprocentīgu apstiprinājumu tam izdevās iegūt tikai 11. oktobrī (sk. attēlu), kad atkārtoti meklējot, izdevās atrast to, kas palicis no viņas pāri – lielās lidspalvas un dažus tīri noēstus kaulus. Atrastās paliekas un atrašanas vieta droši liecina par to, ka Meijas bojāejas iemesls ir kāds plēsējs. Precīzs bojā ejas laiks pagaidām nav zināms. Taču visticamāk, ka viņa ir gājusi bojā 4. oktobrī (149 dienu vecumā) pa dienu – pirmais punkts tajā vietā, kur atrastas viņas atliekas, ir 4. oktobrī 13:31, iepriekšējais pirms pusotras stundas 1350 m attālumā vēl dīķī. Vai putnu viņa atpūtas vietā ir nogalinājis kāds zvērs, vai vainīgs ir kāds plēsīgais putns (visticamāk, jūras ērglis) pagaidām pateikt nevar. Bojā ejas laiku varēs diezgan precīzi pateikt tad, ja izdosies atrast viņas raidītāju un lejuplādēt datus; diemžēl tas tagad ir atkarīgs vienīgi no horvātu kolēģu veiksmes meklējot – raidītāja baterija ir “nomirusi” 11. oktobrī un raidītājs vairs nekādu signālu nedod.
Dižskābaržu mežs pie Siščanu zivju dīķiem ar Meijas atliekām (attēla priekšplānā kreisajā pusē). Foto: © Darko Podravec
Taču šodienas labā ziņa ir “goru vēstures grāmatas” ieraksta vērtībā. Kad Kate pēc ļoti mērķtiecīga sešu dienu lidojuma cauri Rumānijai, Bulgārijai un visai Turcijai atradās jau Sīrijā un vēl pēc pāris dienām – jau Jordānijā, Izraēlas kolēģi, kas gaidīja uz viņas ierašanos dīķos, lai lejuplādētu datus, izteica minējumu, ka Kates maršrutu ietekmējuši spēcīgie rietumu vēji, kas tajā dienā tur valdījuši. Sarakstē uz šo pieņēmumu es atbildēju, ka “rītdiena to parādīs”, – ja Kate pagriezīsies uz rietumiem un ieradīsies Izraēlā, tad tā, ja ne, tad, iespējams, viņa seko (arī) savam pērnajam maršrutam, kad viņa Izraēlu aplidoja no austrumiem. Iespējams, ka patiesība ir kaut kur pa vidu, jo uz Izraēlu Kate nav devusies, taču arī savu pērno maršrutu viņa neatkārto. Sākumā viņa turpināja ceļu Arābijas tuksneša virzienā, radot bažas par to, vai viņa nevar pazust Arābijas tuksnesī (iespējams, minēto vēju dēļ). Tomēr nākamajā dienā viņa pagriezās pareizā virzienā, un tad uz vairākām dienām pazuda, ļaujot gaidīt, kad un kur viņa atradīsies. Viņa atradās šodien un diezgan negaidītā vietā – netālu no Sarkanās jūras krasta apmēram tās vidusdaļā, taču nevis Āfrikas, bet Arābijas pusē! Atsevišķi melno stārķu novērojumi izžūstošajās Arābijas pussalas upēs (angliski – wadi) ir zināmi, taču Kate ir pirmais putns ar raidītāju, kurš lido gar Sarkanās jūras “nepareizo krastu”. Tagad varēsim vērot (cerot, ka vismaz pāris turpmākās dienas viņa atradīsies gsm pārklājuma zonā), vai viņa patiešām paliks ziemot Arābijā, vai grasās šķērsot Sarkano jūru tās šaurākajā vietā dienvidu galā un dosies uz savu pērno ziemošanas vietu Etiopijas ziemeļos.
Pārējās pirziemnieces katra atrodas savā iepriekšējā barošanās vietā – Feja Serbijā pie Tisas ietekas Donavā, Zuze uz Turcijas un Grrieķijas robežas, bet Upene un Sarma – Dienvidturcijā, un ar viņām viss ir kārtībā.
