Kur pazuduši putni tiešraides ligzdā

Viens otrs no tiem, kas grib “sekot” norisēm melnā stārķa ligzdā, uzdod jautājumus, kāpēc ligzda ir tukša, un kur ir palikuši putni. Ne visi vērotāji paspēja pamanīt, jo kamera sāka darboties dažas dienas pirms tā tikai publiskota, bet marta beigās ligzdā bija divi dažādi putni. Ilgāku laiku tajā uzturējās viena stārķu mammīte un pavisam īsu brīdi ligzdā ielaidās arī viens papucis. Darbi, sezonas sākums un tas, ka salīdzināmais materiāls neatrodas “pie rokas”, man nav ļāvis mēģināt veikt iespējami detalizētu salīdzinājumu, taču par 95% es esmu pārliecināts, ka šogad ligzdā visilgāk dzīvojušais putns nebija Gaja – šis putns bija jaunāks, nekā Gajai vajadzētu būt. Atstājot neauglīgus minējumus par neatšķiramu putnu identitāti tiem, kam patīk ar to nodarboties, diezgan neapstrīdams ir fakts, ka putni (turklāt, abu dzimumu) ligzdā bija, bet vismaz kādu laiku to tur vairs nav.

Nākotnes paredzēšana nav mana stiprā puse, bet ir dažas lietas, kuras var “paredzēt” bez jebkādas zīlēšanas. Piemēra pēc minēšu demogrāfijas nosacītu skaita pārmaiņu nākotnē. Ja nav bērnu (tas vienlīdz attiecas gan uz cilvēkiem, gan stārķiem) tad pēc kāda laika, kad vajadzētu nomainīties paaudzēm, skaits samazināsies, jo vecā paaudze pamazām būs aizgājusi, bet jauno, kam vajadzētu ieņemt bojā gājušo vietu, vienkārši nebūs. Tā ir “paredzēšana” bez minēšanas, ko dod zināšanas par stāvokli.

Mazliet līdzīgas ir daudzas lietas, ko var attiecināt uz populācijas “uzvedību”. Ja ir analizēts liels daudzums datu par ilgu periodu, kas dod priekšstatu par to, kāpēc kaut kas notiek vai nenotiek, tad ar lielu ticamību var “prognozēt” to, kas ar populāciju notiks, ja izpildīsies kritiskie ietekmējošie nosacījumi. Jebkurš atsevišķs indivīds no apskatāmās populācijas var “neierakstīties” kopējā bildē un rīkoties pavisam citādi nekā prognozēts. Tāpēc droši pateikt, kas notiks vai nenotiks vienā konkrētā ligzdā, kurā būtu jāuzturas un/vai jāligzdo dažiem konkrētiem putniem, nevis “populācijai” nav iespējams. Nav maz tādu gadījumu, kad konkrētas ligzdas ir “apgāzušas” vispārējās prognozes par sagaidāmo kādā ligzdā. Tā var izrādīties arī šoreiz.

Tomēr, viens no (stārķu ligzdošanu) ietekmējošajiem faktoriem, kas pārliecinoši darbojas lielākajā daļā gadījumu populācijas līmenī, ir ligzdas apkārtnē notikusi saimnieciskā darbība, neatkarīgi no sezonas, kad tā veikta. Mēs nevienas konkrētas ligzdas gadījumā nekad neuzzināsim konkrēto iemeslu, kāpēc tas vai cits putns ir izlēmis to pamest, neligzdot vai tamlīdzīgi, jo viņi mums to nestāsta. Pat, ja viņi to dara, mēs nesaprotam. Taču, ja man būtu jāliek sava nauda totalizatorā par iemeslu, kāpēc ligzda ir palikusi tukša, es visu savu naudu liktu uz to, kas starp sezonām ir noticis ligzdas apkārtnē.

No jauna izraktais (tīrītais) grāvis 2020. gada 23. martā. Pērn šajā vietā bija mežs. © Pēteris Daknis.

Netālu no ligzdas esošie grāvji ir “iztīrīti”. Lieku šo vārdu pēdiņās tāpēc, ka vēl pērn grāvim, par kuru ir runa, varēja pārkāpt pāri īpaši nelecot un tas atradās mežā starp kokiem. Tagad grāvis ir vairāk nekā metru dziļš un vismaz pāris metrus plats un papildus gar grāvi ir izcirsts ~6 m plats koridors. Šī pārtīrītā grāvja tuvākais punkts atrodas 145 m no ligzdas, bet no materiāliem, kas līdz šim ir izvērtēts par citām ligzdām, ir zināms, ka gandrīz jebkas, kas ir noticis tuvāk par 250 metriem, ietekmē.

Cērtot grāvja trasi “starp citu” ir nocirsta arī neliela daļa no tur pērn izveidotā mikrolieguma. Droši vien kāds mežu nozarei lojāls “eksperts” ir atzinis, ka nesezonā veikta darbība ligzdas aizsardzības statusam nekaitēs un juridiski viss ir kārtībā. Latvijā (it īpaši mežos) likumus nepārkāpj. Latvijā likumus piekārto nozares kloķu raustītāju vajadzībām. Šī eksperta kompetence un interešu konflikta neesamība lai paliek uz viņa sirdsapziņas, ja viņam tāda ir. Taču stārķi uz jauno situāciju var skatīties pavisam citādi, jo viņi nezina, ka viss ir kārtībā. Ligzdai jau patiesi nekas nekait, tā ir savā vietā, bet ar ligzdu nepietiek.

Lai tajā ligzdotu, apkārtnē ir jābūt pietiekami daudz vietām, kur var savākt barību sev un mazuļiem. Mammīte, iespējams, veltīja četras dienas, lai saprastu, ka tas šogad var nebūt iespējams. Tikko pārtīrītos, vai no jauna izraktos grāvjos nav nekādu zivtiņu – ne lielu, ne mazu. Varžu daudz kur vairs nav vispār pēdējo gadu raundapošanas dēļ. Iespējams, ka pieredzējušam putnam ir skaidrs, ka šogad te nekas nevar iznākt”. Vai es varu pierādīt, ka pie tukšas ligzdas vainīgi ir pārraktie grāvji? Nē un netaisos pat mēģināt to darīt. Taču statistiski tas ir ticamākais iemesls. Protams, ir iespējams, ka šie būs statistiski nepareizi putni un te viss notiks. Būšu priecīgs kļūdīties. Turklāt šajā gadījumā mēs visi, kas vēro pagaidām tukšo ligzdu, redzēsim, vai tur kaut kas notiks, vai ne. Atliek tikai gaidīt.

Mare un citas ziņas

Citur pašlaik putni atgriežas, daudzās no pārbaudītajām ligzdām pēc mēslu daudzuma spriežot (jau labu laiku) ir abi putni un pagaidām izskatās, ka viss ir kārtībā. Meži gan ir diezgan sausi un šis varētu izvērsties arī par kārtējo slikto gadu. Vairākas dienas braukājot pa Sēliju un Dienvidkurzemi man ir izdevies ieraudzīt tikai četras vardes…

Rakstīšanas brīdī Mare, iespējams, jau ir savā ligzdā, ja viņa lido uz to pašu vietu kur pērn. Vakar pēdējā viņas koordināta bija nepilnus simts kilometrus no pērnās ligzdas.

Sātans svilpj, ielaižoties viņa “privatizētajā” baltā stārķa ligzdā. © Māris Strazds

Pie Jaunmuižas jau ceturto gadu “plosās” Sātans – tā šo putnu ir iesaukuši vietējie iedzīvotāji, jo viņš uzmācās baltajiem stārķiem. Pirms trim gadiem viņš pamanījās vairākās ligzdās izmest olas. Vērojot putnu klātienē, rodas sajūta, ka viņš uzskata sevi par balto stārķi, taču iedzimtā uzvedība viņam, protams, ir kā melnajam – viņš ligzdu apmeklējot svilpj, nevis klabina. Baltie stārķi no viņa bēg, iespējams, tāpēc, ka viņš ir redzami labāks un ātrāks lidotājs par tiem, un “bēgošo” balto stārķi gaisā mierīgi panāk. Taču viņa “uzbrukumi” drīzāk izskatās pēc mēģinājuma pievilināt sev partneri.

Sātana “identitātes krīze”, mēģinot piesaistīt kā partneri baltā stārķa mammīti, iespējams izskaidro, kāpēc starp šīm sugām savvaļā nav zināmi hibrīdi – balto stārķu mamma viņa riesta centienus nesaprot, bet uztver drīzāk kā uzbrukumu. © Māris Strazds

Sātans lidojumā izpilda daudzus elementus no melnā stārķa riesta lidojuma, taču domājamā partnere viņu “nesaprot” un uzvedas, viņaprāt, nepareizi. Klabina, tā kā mūk, nevis atbild uz svilpšanu. Mazliet izskatās, kā bokseris un balerīna uz vienas skatuves – katrs grib darīt kaut ko citu. Visdrīzāk šajā ligzdā balto stārķu pārim ligzdošana šogad nesanāks, jo Sātans uzvedas kā šīs ligzdas saimnieks. Baltā stārķa tēviņš, lai gan fiziski ir lielāks, no viņa mūk, no kontakta izvairoties. 

Iespējams skaidrojums šādam gadījumam būtu tāds, ka putns ir uzaudzis balto stārķu ligzdā, kur kāds (cilvēks) ir ielicis melnā stārķa olu. Var jau gadīties, ka licējs pat nezina, ka tā ir bijusi melnā stārķa ola, jo atrasta kaut kur zemē. Iespējams tas ir, bet bez pierādījumiem tā protams, ir tikai zīlēšana. Varbūt kāds, kas lasa šo stāstu, var atzīties?