Pēdējā laikā ir notikušas daudzas lietas un dažas no tām ir ļoti pozitīvas – piemēram, Mares došanās uz Eiropas pusi, bet kā tas dažkārt gadās, vispirms jāraksta par ne tik labām lietām¹. Es pašlaik gatavoju datus, lai varētu izvērtēt mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz melno stārķu ligzdošanas sekmēm pie 589 melno stārķu ligzdām Latvijā pēdējo 24 gadu laikā (kopš 1995. gada). Darbs iet sasodīti lēni, jo darbību, kas notikušas tuvāk par 250 metriem no ligzdām, izrādījās negaidīti daudz. Turklāt, ļoti daudzas no tām mežu valsts reģistrā vispār nebija atzīmētas (vai, reģistra struktūras dēļ ir no tā izņemtas), kas analīzei vajadzīgo rekonstrukciju padarīja vēl lēnāku. Negaidīti šo darbošanos ietekmēja vēl divi, pirmā brīdī šķietami nesaistīti notikumi.

Kolēģe iesniedza pieteikumu mikrolieguma veidošanai pērn no jauna apzinātai melnā stārķa ligzdai. Noteiktajā termiņā Dienvidlatgales Virsmežniecība viņai atbildēja, pieteikumu noraidot ar argumentāciju, ka Valsts Meža dienestam (turpmāk VMD) nav naudas, lai apmaksātu mikrolieguma izveidošanai vajadzīgo eksperta slēdzienu. Tas bija kaut kas jauns.

Apmēram tajā pašā laikā man zvanīja no Dabas Aizsardzības pārvaldes (turpmāk DAP) un vaicāja, vai es kā kādreizējais mikrolieguma iesniedzējs nebūtu ar mieru apstrīdēt DAPa-prāt nepamatotu lēmumu par viena mikrolieguma atcelšanu. Labi zinot konkrētā gadījuma vēsturi un ņemot vērā precedenta svarīgumu, es piekritu. Kopā ar Ornitoloģijas biedrību, es uzrakstīju apstrīdējuma vēstuli. 2019. gada 22. martā es saņēmu atbildi. Kā jau varēja sagaidīt, mans apstrīdējums ir noraidīts un es šo lēmumu, citēju: “drīkstu apstrīdēt administratīvajā tiesā.”

VMD lēmums (turpmāk Lēmums)² ir laba lasāmviela tikai tad, ja lasītājam ir daudz laika, jo dokuments ir pagarš, bet bez intrigas. Tajā ir negaidīta loģika, kas savijas ar interesantu argumentāciju, taču beigās spriedze izčākst, jo rezultāts ir pilnīgi paredzams. Necitēšu to un nepārrakstīšu. Piebildīšu tikai pāris lietas. Lai gan Lēmuma “argumentācijā” daudz citētā mana disertācija ir gana īsa, acīmredzot tā tomēr ir pārāk gara, jo dokumenta sastādītājs nav spējis to izlasīt līdz 71. lappusei, kur nodaļas “Conservation measures and management“³ pēdējais teikums skan šādi: “The only argument-based solution for the maintenance of the nesting sites of the black stork, therefore, must be the establishment of permanent reserves, with discussions about the abolishment of reserves being possible only in those cases when large areas have been completely deforested“⁴. Diskusiju subjekta gadījumā mežs ir savā vietā.

Otra piezīme attiecas uz Lēmumā izmantotajiem citātiem par melnā stārķa stāvokli Latvijā. Neiedziļinoties tur citētās DAP un A/S “Latvijas Valsts Meži” (turpmāk LVM) monitoringa atskaites saturā vai kvalitātē, es atgādināšu vien to, ka tas dokuments iepazīstina ar stāvokli, kāds ir LVM uzraudzībā esošajos mežos, kas, atgādināšu, ir tikai apmēram 1/2 no visiem Latvijas mežiem. Konkrētā ligzda atrodas privātīpašumā, tāpēc citētais pārskats uz to attiecas tikpat daudz, kā informācija par sugas stāvokli Lietuvā vai Igaunijā. Arī šīs valsis ir “kaimiņi”, turklāt visai tuvi un melno stārķu populācija ir viena vēl lielākā mērogā. Argumentācija “manam kaimiņam ir daudz naudas, tāpēc man ir jāsaņem liels kredīts” diez vai strādātu sarunās ar jebkuras bankas konsultantu. Šādu argumentu izmantošana gribot negribot liek domāt, ka VMD Lēmuma sastādītājs uzskata tā adresātu, tātad mani un arī citus šī dokumenta lasītājus par pilnīgiem idiotiem. Ja tā, ir dīvaini redzēt argumentācijā atsauces gandrīz tikai uz manis veiktiem pētījumiem un šīs ligzdas pārbaudēm.

Es vēl ieteiktu VMD vadībai citai reizei⁵ līdzīga Lēmuma sacerētāju vismaz uz kādu stundu pielaist pie publiskā interneta, kur var redzēt ne tikai LVM producētos dokumentus. Tad viņam kļūtu pieejams Latvijas oficiālais ziņojums Eiropas Komisijai par putnu stāvokli Latvijā 2008.-2012. gadā⁶. Otrs avots, ko Lēmuma autors tad varētu nejauši atrast, ir iepriekšējais raksts šajā pašā vietnē. Tā ir tieši tāda pat interneta publikācija kā izmantotais monitoringa pārskats, tikai attiecas uz visu Latviju. Patiešām publicētu materiālu latviešu valodā par pēdējiem gadiem diemžēl nav. Vienīgās publikācijas, kur ir diagrammas ar datiem vai atsauces uz informāciju par stāvokli Latvijā, ir angliski⁷, acīmredzot Lēmuma sastādītājiem tās nav pieejamas tādēļ.

Es labprāt saņemtu no likumu valodu labāk pārzinošiem cilvēkiem, cik un vai Lēmumā viss ir korekti no formālās puses, ja cilvēki ar tādām zināšanām šo stāstiņu lasa. Man ir laiks (palikušas apmēram divas nedēļas), lai izlemtu, apstrīdēt šo Lēmumu vai ne. Tomēr paliek viena problēma, kur cilvēki no malas palīdzēt nevar. Tā ir tiesas izvēle. Viens Latvijas Republikas Tiesas spriedums par šo gadījumu jau ir⁸. Tātad šīs tiesas spriedumi VMD acīmredzami nav saistoši, un vērsties pie tās lēmuma apstrīdēšanai ir bezjēdzīgi. Tad nu es gribētu no VMD uzzināt, par kādu tiesu ir runa. Es ceru, ka nebūs jāgaida uz to pēdējo, Pastaro Tiesu, kas patiešām visu noliktu savās vietās… Ja tomēr tā, tad es labprāt uzzinātu, kura institūcija izsniedz pagarinājumus, lai līdz tās Tiesas dienai neiestātos noilgums par šādiem gadījumiem sūdzēties.

Rakstā aprunātā ligzda vēl visā savā godībā

Stulbi bija jau 2006. gadā⁹, tagad ir tikai Kārkli…

Gribot negribot jāpastāsta par šo gadījumu vairāk, jo vēl viens it kā nesaistīts notikums pēkšņi saistīja kolēģes saņemto atteikumu ar stāstu par pamatoti vai nepamatoti atceļamo mikroliegumu. Stāsts ir par kādu privātā īpašumā esošu melnā stārķa ligzdu, ko vietējais mednieks man parādīja 2008. gadā. Neilgi pēc tam ligzdai tikai izveidots mikroliegums. Mikroliegumu atcelt gribētājs ir kāds aiz “SIA Kārkli” nosaukuma paslēpies tēls, pieņemsim, ka šī kantora direktors-rīkotājs. Varbūt, ka aiz viņa stāv vēl kāds publiski neatklāts “Cepļa kungs”, bet tam nav nozīmes. Tā kā šī tēla īsto vārdu es nezinu, izmantojot nepārprotamo līdzību ar filmas varoni, saukšu viņu par Kārklu Sausā kungu¹⁰. Viņa rīcības motivāciju var saprast. Viņu apčakarēja, par lielu naudu iesmērējot mežu, kuru nedrīkst cirst. Pa kluso to nocirst neizdevās, jo pārbaudot šo ligzdu 2013.g. 21. jūnijā nelaimīgā kārtā es uzskrēju virsū svaigi izdastotajai cirsmai un telefoniski pasūdzējos VMD galvas galam. Tobrīd VMD darbojošies cilvēki bija citi, nekā tagad. Neiedziļinoties, kāpēc vietējais mežzinis nav pamanījis, ka ciršanas atļauja ir izdota teritorijā, kur tas nav likumīgi – jau divus gadus kā spēkā esošā mikroliegumā, tā tika anulēta.

Toreizējais VMD lēmums izraisīja vairākkārtējus problēmas risinājuma mēģinājumus “mafijas filmu” stilā. Pēc mana zvana uz VMD īsā laikā Sausā kungs ar mani sazinājās, izmantojot trīs dažādus starpniekus. Visos gadījumos viņš mēģināja “noskaidrot”, vai “tur vispār ir kāds stārķis” un/vai ka tas tas taču tur sen neligzdo. Pēdējai no šīm sarunām starpnieks starp viņu un manu paziņu bija kāds paaugsta ranga Tukuma (novada vai pilsētas, vairs neatceros) priekšnieks, kas medīja kopā ar bijušo LOB prezidentu profesoru Jāni Vīksni. Vīksnes kungs tad zvanīja man, bet ļoti labi saprata situāciju un droši vien tā arī noziņoja “atpakaļ”. Es ar savu muļķīgo viedokli par stārķa ligzdas esamību un tās perspektīvām šajā vietā par spīti viņa “galiem” Sausā kungam nederēju. 

Tālākajās norisēs es vairs nebiju iesaistīts, taču zinu, ka tā beidzās ar tiesāšanos starp Kārklu Sausā kungu un VMD. Latvijas Republikas tiesa nolēma, ka mikroliegums ir saglabājams. Sausā kungs palika, kā saka, “pie sasistas siles”. Mežs ir, bet naudā pārvērst to nevar. Viņš paplosījās publiskajā telpā (kam ir liela interese, var meklēt pats, necitēšu), bet no tā problēma nepazuda. Pieaugušiem cilvēkiem, kas atceras 90. gadu sākumu Latvijā, vajadzētu atcerēties, arī to, kas vajadzīgs, ja ir problēma. Tad ir jāmeklē firma “Auseklītis”. Izrādās, ka Auseklītis tagad dzīvo Rīgā, VMD un Mežu nozares vadībā. Kā tas notiek ar “viena uzdevuma firmiņām”, arī šī tagad saucas drusku citādāk. Rauseklītis.

2019. gada 20. martā es piedalījos Slīteres Nacionālā Parka konsultatīvās padomes sēdē, kur Zemkopības Ministriju pārstāvēja Lāsma Āboliņa. Neatminos, par ko bija runa tajā brīdī, bet Āboliņas kundze ne vien izteicās par to, ka (citēju pēc atmiņas) “Valsts Meža dienestam neesot naudas mikroliegumu ekspertu apmaksai”, bet viņai paspruka arī summa, par kādu ir runa: “vienam mikroliegumam vajagot ap tūkstoti eiro”. Tā kā teikto dzirdēja apmēram 20 sanāksmes dalībnieku, es ceru, ka viņa nesāks apgalvot, ka neko tādu nav teikusi, vai ka sajaukusi skaitļus. Rakstot var nejauši piesist klāt vienu lieku nullīti, bet izrunātos vārdos “simts” un “tūkstotis” ir vairāk atšķirīgu skaņu nekā kopīgu.

Tālākais gan ir tikai mans uz personīgās pieredzes un situācijas apjausmas balstīts viedoklis. Savulaik, kad pieņēma tagadējo “sertificēto ekspertu” apstiprināšanas kārtību, es atteicos tajā piedalīties, jo man nav pieņemama “ekspertu” politiska apstiprināšana bez zināšanu pārbaudes. Tāpēc es neskaitos “sertificēts eksperts” kopš 2012. gada. Es tomēr esmu vienīgais Latvijā, kas ar šo melno stārķi konkrēti darbojas vairāk nekā 20 gadus, un šo to par šo sugu zinu. Tāpēc es riskēju apgalvot, ka pietiekami daudzi tā saucamie “sertificētie eksperti” neizturētu pat diezgan vienkāršu eksāmenu jautājumos, par kuriem tie pieņem lēmumus. Neatkarīgi no zināšanām lielākā daļa sertificēto ekspertu  neapšaubāmi ir godprātīgi vismaz attiecībā pret lielo mērķi – dabas saglabāšanu, kā vārdā viņi par tādiem ir kļuvuši. Es neesmu dzirdējis, ka kāds no man pazīstamajiem ekspertiem, kas ir veidojuši ML arī pēc līgumiem ar VMD, pārtiktu tikai no šādām ekspertīzēm. Bet protams, skaidrības labad nemaz nebūtu slikti uzzināt kādus konkrētus piemērus, cik tad eksperts saņem uz rokas par viena mikrolieguma dokumentu noformēšanu un izrēķināt, cik ir samaksa par šādu darbu “par stundu”. No savas senākās pieredzes zinu, ka objekta pārbaude prasa caurmērā vienu dienu un papīru sagatavošana, ja visa vajadzīgā informācija ir pieejama, vismaz vēl tik pat, bet prognozēt laiku, kāds var būt vajadzīgs šīs informācijas saņemšanai, ir grūti, tās var būt daudzas dienas vai pat nedēļas. Mikroliegumu veidošana nekad nav bijusi un šaubos vai jebkad būs naudas pelnīšanas veids.

No VMD atbildes vēstules par sākumā minētā mikrolieguma ierosināšanas atteikumu izriet, ka “MK noteikumu Nr.940. anotācijā vērtēts, ka eksperta atzinuma cena ir aptuveni 140 Eiro, bet pēc cenu aptaujas (2018.g.) cena sasniedza 520 Eiro”. Atšķirība ir diezgan liela tātad, Āboliņas kundzes minētā summa varētu būt tā, kas ir vajadzīga “īstajiem ekspertiem”, (lai mikroliegumu likvidētu vai vismaz lai uzrakstītu “alternatīvu atzinumu”, uz kura pamata tad var sākt lemt par likvidāciju). “Tie esot dārgāki”. Arī šis teksts nāk no konkrēta mežu nozari pārstāvoša personāža mutes, bet tā kā dzīvajā pie šīs sarunas es klāt nebiju, atstāšu to te bez autora. To, ka tādi “eksperti” ir, apliecina prakse, bet viņu vārdus sabiedrība varēs uzzināt tad, kad DAP savā mikroliegumu datu bāzē ieviesīs lauku arī par mikroliegumu likvidēšanas datumu, rīkojuma numuru ar kuru tas izdarīts, eksperta vārdu un, galvenais, pamatojumu.

Ar to es nebūt negribu teikt, ka nevienu mikroliegumu nevarētu likvidēt. Es pats esmu savulaik piekritis vismaz divu mikroliegumu likvidēšanai – vienā gadījumā ligzdas zars bija nolūzis, esošais koks bija vienīgais normāla izmēra koks tajā meža pudurītī un, galvenais, bija atrasta jaunā ligzda un kuru putns pārcēlies. Otrajā vējgāze bija pamatīgi izpluinījusi audzi, kam iepriekš bija blakus izcirsta ceļa būves trase. Kad beigās sadalījās daļās ļoti vecais ozols, kurā ligzda bija, tad patiešām tur mikrolieguma saglabāšanai nebija nekādas jēgas. Abos šajos gadījumos ligzda mikroliegumā nevarētu uzrasties ļoti ilgi, un no aprobežojumiem “atbrīvotais” mežs nebija īpaši vērtīgs. Otrajā gadījumā faktiska nekāda meža vairs nebija. Pilnīgi droši var būt arī citi pamatoti iemesli un pilnīgi noteikti ir arī daži mikroliegumi, kas savulaik ir izveidoti nepamatoti un/vai kļūdaini.

Kas tad ir jaunā ēra?

Jauns ir tas, ka valsts iestāde, kurai ir deleģēts pienākums veidot mikroliegumus tur, kur tas ir pamatoti, ir pati uzņēmusies iniciatīvu un nāk klajā ar recepti, kā no esošajiem mikroliegumiem tikt vaļā. Kārklu mikrolieguma likvidēšanai nav nekāda sakara ne ar konkrētās vietas stāvokli no apdraudētās sugas perspektīvām, ne apdraudētās sugas stāvokli valstī vispār. Tā ir teritorija, kur mikroliegums tika izveidots divus gadus pirms tas nonāca Kārklu Sausā kunga pārziņā un kur nepilnu gadu pēc tam, kad starp viņu un VMD sākās tiesu darbi, ligzda tika izgāzta, nevis “nokrita”, kā tas rakstīts Lēmumā.

Mikrolieguma likvidēšanai šeit ir sakars tikai ar naudu¹¹. Rauseklīši saviem ticības brāļiem¹² piedāvā recepti, kā neveiksmīgs mežu nozares “biznesmenis” var “pagarināt savu krāniņu” uz mikroliegumu rēķina. Esošais mežu izsaimniekošanas temps Latvijā ir sasniedzis stadiju, kad alkatībai sāk trūkt telpas, kur izpausties, un mikroliegumi ir tās vietas, kur ir saglabājies mežs. Rauseklīšiem mežs nozīmē  tikai lielāku vai mazāku čupu naudas un, vēlams, pēc iespējas ātrāk. Ar sanitārajām cirtēm un nedefinētām cirtēm iznāk tāda knapināšanās, visu nocirst tomēr drusku traucē saimnieciskās darbības aizliegums.

Recepte ir vienkārša – izgāziet ligzdu, piecus gadus nodrošiniet, lai putns to neatjaunotu (kas nemaz nav grūti izdarāms) un pēc tam mēs mikroliegumu likvidēsim. Kāds varētu man pārmest, ka es šo nelāgo padomu sliktiem cilvēkiem te esmu uzrakstījis priekšā. Nē. Nelaime ir tāda, ka šī recepte jau ir ieviesta darbībā. Pateicoties Āboliņas kundzei, mēs zinām arī vismaz dažu objektu likvidēšanas cenu, kas nav liela, salīdzinot ar sagaidāmajiem ienākumiem. Vai stāvoklis var kļūt daudz sliktāks, nekā tas ir pašlaik, tāpēc, ka daži metīsies Rauseklīša recepti ieviest? Diemžēl jāatzīst, ka daudz sliktāk nekļūs, jo viena šādā stilā likvidēta ligzdošanas vieta stārķa sliktā stāvokļa nodrošināšanā ir nebūtiska uz vispārējā legālās ciršanas ietekmes fona. Un nav jau tikai mežsaimniecība.

Apstrīdējuma vēstuli gatavojot, iesaistītās vai ieinteresētās institūcijas pārstāvošie kolēģi man aizrādīja, ka nedrīkstot runāt par ligzdas izgāšanu, ko es nevaru pierādīt, un ka tā būs otras puses “apvainošana”. Tāpēc vēstulē tas arī netika minēts. Es tomēr esmu daudz darbojies ar subjektiem¹³, kuri neko man nestāsta un ne rakstiskus, ne vārdiskus rīkojumus par saviem plāniem arī nerada. Tas tomēr netraucē spriest ne tikai par notikušo, bet arī saprast norišu cēloņus. Atliek tikai izanalizēt pietiekoši daudzas notikušās norises.

Es esmu redzējis simtiem nokritušu ligzdu¹⁴. Kā izteicās viens kolēģis – neviena ligzda kokā nav palikusi. Visām dabiski nokritušajām ligzdām ir kas kopīgs – tas nokrīt zemē un paliek tur, kur nokritušas. Cita izjūk ātri, cita lēnāk, pamazām sadalās, pārvēršas par kūdras kaudzi, bet paliek uz vietas. Kas kopīgs ir arī visām tām dažām ligzdām, kas kādam ir ļoti traucējušas – un par ko ir bijušas arī publikācijas presē¹⁵ un/vai tiesu darbi. Tās visas ir “izkūpējušas gaisā”. Trijos gadījumos ligzdas bez pēdām pazuda no staklēm, kur ligzdas nokrišana ir grūti iedomājama. Tie, kas skolā ir mācījušies fiziku, zinās, ka atkarībā no spēka pielikšanas punkta (vājš ligzdas atbalsta) zars lūzīs dažādās vietās. To, vai uz zaru ir spiedusi ligzda pie tā pamatnes, vai kāds to ir liecis, turot aiz gala (lai nolauztu) var redzēt, ja gribās to ieraudzīt.

“Gaisā uzrautā” Kārklu ligzda 2014. gada 24. aprīlī. Šīs ligzdas “neizturīgais” atbalsta zars nenolūza pie pamatnes, un tas nemaz nav galvenais nesošais zars. Tikai tas acīmredzami traucēja dabūt zemē lielāko daļu ligzdas.

Manā rīcībā esošie fakti un darbības pēdas liecina, ka ligzdu ir izgāzis cilvēks un pēc tam aizvācis no meža neilgi pirms 2014. gada 24. aprīļa, kad es to konstatēju. Visa ligzda tad vēl nebija izkūpējusi, tikai tā daļa, ko bija izdevies dabūt zemē. Ticams šīs kāda veiktās darbības iemesls ir tas, lai “eksperti” ligzdu nevarētu atrast un apliecinātu ligzdas neesamību. Loģika saka, ka ligzdas aizvākšanu organizēja kāds, kam ligzda traucēja. Bet gāzēja rakstīta iesnieguma ar notariāli apstiprinātiem liecinieku parakstiem par ligzdas izgāšanu man nav un tāpēc var, protams, teikt, ka ligzda uzbrauca debesīs. Kāds bija stāvējis un smēķējis vietā, no kuras šo ligzdas “gaisā pacelšanos” varēja labi redzēt – droši vien viņam no brīnumiem palika vaļā mute un izkrita izsmēķis. Kā pierādījumu debesu brīnumiem es to savācu.

Ja augšas publiski sludina, bet apakšas jau ievieš praksē, tad ir kāds “gars, kas klīst pa Latviju”. Pat ASV prezidents vienu otru rīkojumu izsaka “vēlmju” formā¹⁶, un tik mazā vietā kā Latvija pietiek ar, piemēram, medībās izteiktu “domu”, lai kāds to sāktu īstenot. Jebkuru šādu purkšķi kāds gaisā ir palaidis. Tā nav gluži gaisma, kuru piesaucot “augšā celsies gaismas pils”¹⁷, bet arī sliktu smaku būtu pareizi saukt tās palaidēja vārdā. Tad nu es lūdzu šī lēmuma vai idejas autoru darīt zināmu! Šis VMD vai Zemkopības Ministrijas lēmums būtiski ietekmē sugas saglabāšanas perspektīvas, un es to nevaru ignorēt lēni topošajā Sugas Aizsardzības plānā, pat ja rīkojuma “uz papīra” nav. Izredzes to uzzināt gan ir visai nelielas, bet “zārks jau nevar palikt tukšā¹⁸! Tāpat kā VMD savā lēmumā nodrošinās ar paskaidrojumiem, kas tiek uzskatīts par dokumenta saņemšanas datumu, atkarībā no visādiem apstākļiem (skat. Lēmumu), es arī nodrošināšos gadījumam, ja amatpersonas uzskatīs par nevajadzīgu uz šo jautājumu atbildēt vai sāks apgalvot, ka “ka šāda rīkojuma nav”. Dzīve nepārprotami norāda, ka tāds rīkojums ir, un kamēr īstais autors nav zināms, tikmēr es to godāšu iesaistīto institūciju – Zemkopības Ministrijas Mežu departamenta un Valsts Mežu dienesta vadošo amatpersonu vārdos, kam vajadzētu būt atbildīgām par viņu paspārnē notiekošo – par Ozola-Krēsliņa rīkojumu mikroliegumu skaita ierobežošanai un/vai likvidēšanai. Ja kāds no šiem kungiem ir pagodināts nepatiesi, gaidu īstos vārdus (vārdu) un ar prieku lietošu tikai to(s).

Ko darīt?¹⁹

Atgriežamies pie lietas būtības. Mežu nozarei trūkst naudas, lai varētu atļauties apmaksāt jaunu mikroliegumu izveidi. Jautājums ir sāpīgs, kam gan mūsu valstī netrūkst naudas. Te es mēģināšu būt konstruktīvs. Saistībā ar kādu plānotu pasākumu es saskatu vairākus veidus, kā pie naudas varētu tikt. Tāpēc vispirms jāizstāsta par šo pasākumu.

No publiski pieejamiem informatīviem paziņojumiem par paredzētajām darbībām, kam veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, Valsts Vides dienesta tīmekļa vietnē var uzzināt to, ka pie “Zemgales” stārķa ligzdas (sauksim to par Z ligzdu), kur 2015.-2017. gadā atradās webkamera, ir paredzēta ceļa būve. Saiti un konkrēto projektu es nenorādu tāpēc, ka tad, saliekot kopā publiskoto informāciju ar kadastra numuriem, ikviens varēs uzzināt, kur ligzda atrodas. Ceļa būve ir paredzēta pa esošo brauktuvi (tāda tur patiešām ir) un pilnīgi noteikti arī to ir saskaņojis kāds no iepriekš aprunātajiem “sertificētajiem ekspertiem”. Droši vien ceļa darbus ir paredzēts veikt laikā, kad stārķi ir prom un tamlīdzīgi. Visi iesaistītie uzņēmumi – droši vien LVM, jo ligzda atrodas valsts mežā – un arī ceļu būvētāji tādos gadījumos gan pirms, gan pēc tam ir “svētāki par Romas Pāvestu”. Latvijas mežos viss notiek tikai likumu un eksperta izvirzīto noteikumu ietvaros.

Mani “neeksperta” savāktie dati par ceļu remontu ietekmi uz dažām ligzdām²⁰ gan nav tik optimistiski. Lūk dati: Apgriešanās vietas būve 2009.g. 116 m no ligzdas. 2010.g. nesekmīga ligzdošana (olas sadauzītas zem ligzdas), pēc tam tikai 2014. g. viens putns ligzdu apmeklējis, visus pārējos gadus pamesta, bet vēl ir savā vietā, pārbaudīta katru gadu. Ceļa remonts 2012.g. 160 m no ligzdas (mazāk darbietilpīga darbība, nekā tā, kas paredzēta pie Z ligzdas) – tajā gadā neproduktīva (putni ir, bet olu nav), divus nākamos gadus stārķis ligzdu apmeklē, pēc tam tā pamesta, 2018. gadā sāk nobrukt. Ceļa būve 138 m attāluma 2013. vai 2014. g. Ligzda kopš tā laika pamesta, bet vēl ir savā vietā. Ceļa seguma labošana 113 m no ligzdas 2017.g. – ligzda pamesta. Ceļš tiek uzbūvēts 2008.-9. gada ziemā, pavasarī tas tiek “pabeigts”, tikai greiderējot, 110 m no ligzdas: ligzda pamesta uz 3 gadiem, tad vienu gadu sekmīga, pēc tam divus gadus putns mēģina ligzdot bez sekmēm (bērni pagalam) un tad atkal pamesta uz trim gadiem. Tātad, pēc ceļa uzbūvēšanas, kas notika „nesezonā”, sekojošajos deviņos gados tikai vienu gadu ir bijuši bērni (3), lai gan bērniem vajadzētu būt bijušiem vismaz divās trešdaļās gadu (ja ne visos), kopā vismaz 15-18, nevis tikai trim.

Tas nav viss, bet pietiks ar to – no 30 pēc-ceļu būves ligzdu sezonām šajās ligzdās bērni ir bijuši vienā, jeb 3% gadījumu. Apmēram tādas varētu būt arī izredzes, ka Z ligzda paliks dzīva pēc ceļa būves 130 m attālumā no tās. Tas var šķist paradoksāli, taču tieši mazās izredzes, ka ligzda pēc ceļa būves saglabāsies dzīva, paver vairākas iespējas tikt pie naudas.

Vismazāk ticamais naudas ieguves veids ir tas, ka LVM varētu no šī ceļa būves atteikties, vai saīsināt to par pāris kilometriem. Viena ceļa kilometra izbūve izmaksā diezgan daudz – Latvijas Valsts ceļu informācija liecina, ka tie ir 90755 Eiro/km ²¹, bet faktiskās cenas varot atšķirties par 50%. Pat ņemot pusi no šīs summas un samazinot plānotā ceļa garumu tikai par 2 km, lai tas ligzdai nepietuvojas kritiskā attālumā, pietiktu naudas pat “īstajiem ekspertiem” vismaz 90 ML likvidēšanai. Tātad lēšu, ka ar to varētu pietikt kādu 150-180 jaunu ML izveidošanai. Šī varianta īstenošanās ticamība ir no pasaku pasaules.

Reālāks ceļš, ņemot vērā pasaules webkameru frīku lielo skaitu un joprojām esošo interesi par šīs ligzdas likteni, ir, piesaistot kādu likmju organizēšanas kantori, internetā noorganizēt likmju likšanu par to, cik gadus pēc nekaitīgās ceļa būves ligzda vēl izvilks. Pirmā naudiņa ienāksies jau pirmajā sezonā, jo gan jau būs tādi, kas ļaunprātīgi spekulēs uz ligzda izputēšanu jau pirmajā gadā. Savukārt noteikti būs arī labticīgie, kas cerēs, ka ceļa būve patiešām neko neietekmēs. Agrāk vai vēlāk, bet vinnests būs šā vai tā.

Un, ir trešā, pavisam reālā iespēja. Vākt ziedojumus, lai apmēram 10 jaunus mikroliegumus stārķim varētu izveidot. Kad pērn ātri vajadzēja līdzekļus, lai uztaisītu ķīmiskās analīzes bojā gājušajiem putniem, par ko valsts institūcijas netaisījās maksāt, cilvēki lielāko daļu no vajadzīgās summas (ap 1800 Eiro) saziedoja dažu dienu laikā. Tad “dega”. Vēlreiz viņiem visiem liels paldies par to un pie viena informācija, ka pavisam drīz es tomēr uzrakstīšu, kādi tad ir nepriecīgie analīžu rezultāti. Tagad nedeg, bet problēma ir tāda, ka mēs nezinām nepieciešamās naudas daudzumu. Tāpēc, neticot pasaku scenārijiem, un nevēloties atbalstīt azartspēles, mans trešais jautājums VMD ir šāds: cik naudas nepieciešams savākt, lai varētu izveidot gadā 10 jaunus mikroliegumus un kam tā jāiemaksā – virsmežniecībām, vai centrālajam aparātam?

Māris Strazds

Šeit visi trīs jautājumi, uz kuriem lūdzu atbildes!
1) Kas ir autors(autori) rīkojumam par mikroliegumu veidošanas atteikšanu, kā ieganstu izmantojot “naudas trūkumu” un kurā datumā šīs rīkojums ir izdots?

2) Cik naudas nepieciešams savākt, lai gadā varētu izveidot (nevis likvidēt) 10 jaunus mikroliegumus melnajam stārķim?

3) Kādā tiesā ir iespējams apstrīdēt VMD rīkojumus par mikroliegumu likvidēšanu, ja Latvijas Republikas tiesu spriedumi VMD nav saistoši?

1. Šis rakstiņš tāpat kā virsraksts ir pilns ar citātiem no dažādiem literāriem un politiskiem darbiem. Tie kas vēlas pilnībā saprast manu teikto (un nepateikto), var pārlasīt konkrētos darbus un atsvaidzināt atmiņu par teiktā kontekstu un/vai citāta nepabeigto turpinājumu.
2. VMD2019_Kaarkli
3. Aizsardzības pasākumi un apsaimniekošana
4. Tātad, balstoties uz zināšanām, ir tikai viens veids, kā var saglabāt melnā stārķa ligzdošanas vietas. Tām ir jāveido pastāvīgi (mikro)liegumi, pieļaujot diskusijas par to atcelšanu vienīgi tajos gadījumos, kad plašas mežu teritorijas (lieguma vietā) ir pilnīgi nopostītas”
5. Kāda diezgan nešaubīgi sekos
6. Jāpiebilst gan, ka, arī DAP tas acīmredzot nepatīk, jo viņu vietnē ne pats ziņojums, ne saite uz to nekādi nav sameklējama. Ziņojuma dati ir apskatāmi šeit: https://bd.eionet.europa.eu/article12/report?period=1&country=LV.
7. Strazds et al 2015. Recent impact of DDT contamination on Black Stork eggs. IOC 2014 Proceedings, Journal of Ornithology. Published online 1 July, 2015. DOI 10.1007/s10336-015-1244-z
   Strazds et al 2017. Impact of growing White-tailed Eagle population on declining Black Stork population in Latvia. Oral presentation in session “Interactions with other species”, October 5, 2017. Pg. 113 in: The collection of abstracts and short notes of the Seaeagle 2017 Conference. 5-7 October, Roosta, Estonia. Eagle Club Estonia. Pieejams http://www.kotkas.ee/seaeagle2017/files/WTSE2017_abstracts-and-short-notes.pdf
   Konovalov et al 2019. Solitude at periphery: lack of partners limits reproduction of the Black Stork (Ciconia nigra) at the margin of the distribution range. Ornis Fennica 96: 13–23. Published online 11 January, 2019. https://www.ornisfennica.org/pdf/latest/19Konovalov.pdf
8. Detaļas skat. Lēmumā
9. Strazds M. 2006. Stulbi–1 mums tagad ir. Kas sekos? Komentāri un viedokļi. Diena, 06.09.2006.: 2.
10. Personāžs no R.Kalniņa filmas pēc Pāvila Rozīša romāna “Ceplis” motīviem. Viņam Cepļa kungs pārdeva savas uz bankrota sliekšņa nonākušā uzņēmuma akcijas, pirms uzņēmuma stāvoklis kļuva zināms publiski
11. neiedziļonoties jautājumā par to kas, kam un par ko maksā
12. Vienīgajā faktiskajā globālajā reliģijā, kas ir naudas pielūgsme, detaļas sk. Yuval Noah Harari, Sapiens. A Brief History of Humankind. Vintage Books, London, 2014; nesen tulkota un iznākusi arī latviski
13. Domāts ir melnais stārķis
14. Tas nav pārspīlējums. No vairāk nekā 1200 melno stārķu ligzdām, pie kurām man ir nācies būt klāt kopš 1980. gada, pašlaik kokos ir mazāk nekā 300.
15. papildus jau minētajiem Stulbiem skat. arī Driķe N. 2002. Zāģeri sašķaida gandra māju. Latvijas ziņas. Diena, 11.05.2002: 5.lpp.
    Dzērve L. 2008. Izpostīta aizsargājamā melnā stārķa ligzda. Fokuss. Diena, 8.07.2008: 1.,3.lpp.
16. Avots: Dažādas atsauces CNN un BBC ziņu vietnēs
17. Auseklis. Gaismas pils
18. Rainis. Zelta zirgs
19. Savulaik boļševiku vadonis Ļeņins uz šādu paša izvirzītu jautājumu atbildēja – dibināt partiju. Latvijā acīmredzami ir daudz Ļeņina skolnieku, jo partiju netrūkst. Tas tikai nekādi nepalīdz šajā konkrētajā gadījumā.
20. tikai no tām, ko no sākumā minētajām 589 ligzdām esmu paspējis apstrādāt
21. https://lvceli.lv/uncategorized/kadas-ir-videjas-celu-buvdarbu-izmaksas/