Varētu jau teikt – man ir vairākas ziņas, tikai te līdzība ar bieži lietoto fāzi beigtos, jo neviena no ziņām, kas attiecas uz Latviju, nav īsti laba. Ja vienīgi par labo neuzskata to, ka mums viss tālāk uzskaitītais tagad ir zināms. 2017. gadā mēs turpinājām pētīt, kas notiek stārķu ligzdās, izmantojot fotoslazdus (pielikti pie 33 ligzdām, kopā iegūti 165 168 derīgi attēli, kas ir 19,1% no līdz šim ievāktā materiāla, turpmāk citēšu kā “GIP”¹). Pie speciāli ierīkotas barotavas 30.jūnijā noķerts vecais putns – astoņus gadus vecs ligzdojošs tēviņš (Aivo), un no viņa raidītāja lejuplādētie dati deva pirmo drošo informāciju par viena putna apsaimniekotu teritoriju ligzdas apkārtnē un attālumu, kāda tam jālido pēc barības. Jūlijā Rumānijā izdevās lejuplādēt datus no pērn ar raidītāju aprīkotās Mares, kas ir jau trešais pilnais viena putna pirmā mūža gada darbības “fails”² (dati apskatāmi http://www.goris.lv/mare-2016/ un http://www.goris.lv/mare-2017/). Kopā ar citu kolēģu pūlēm sezonas laikā pārbaudītas 244 ligzdas no 264, kas uz gada beigām ir zināmas kā esošas. Tātad gada laikā ir padarīts ir diezgan daudz, taču tieši GIP dati ir tie, kas deva visvairāk būtiskas informācijas un īsti latviskā stilā lika mainīt to, ko nekādi nevajadzētu mainīt – populācijas stāvokļa izvērtēšanai izmantoto statistiku³.

Aivo vēl bez raidītāja savā ligzdā tajās pavasara dienās, kas daudziem mazāk pieredzējušiem putniem bija nopietns pārbaudījums. Vismaz vienā citā ligzdā iespējams, ka perēt vēl nesāktās olas sasala, jo ligzdas saimnieks tās pats izmeta no ligzdas un ligzdošana vispār nesākās.

Ekskursija vēsturē

Gribot negribot jāizstāsta, kā tad ir veidojusies līdzšinējā vērtēšanas sistēma un kāpēc tā jāmaina. Ja vērtējamajā ligzdā ir mazuļi, tad nav nekādu problēmu un nekas nav mainījies šādu ligzdu novērtēšanā. Visas problēmas ir saistītas ar ligzdām, kurās mazuļu nav. Pagājušā gadsimta 70. gadu beigās, kad pirmo Latvijas Sarkano grāmatu veidojot, notika pati pirmā Latvijas mēroga ligzdu apzināšana un pārbaude, šādas ligzdas visticamāk tika uzskatītas par neapdzīvotām un daudzas tāpēc netika ņemtas vērā. Sarkanās Grāmatas veidošana vēl nebija pabeigta, kad 1980. gadā sākās datu vākšana pirmajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam. Šim projektam bija derīgi tikai tie dati, kas ievākti konkrētajos gados, tāpēc lielāko daļu 1977.-79. gadā apzināto ligzdu mēs mēģinājām apmeklēt un pārbaudīt vēlreiz. 1982. gadā es sāku strādāt Latvijas Mežierīcības uzņēmumā, un tā kā melnais stārķis ir meža putns, loģiski, ka lielu daļu šo ligzdu nācās pārbaudīt man. Lai aptvertu daudz ligzdu viena gada laikā, tās nācās apmeklēt dažādās sezonās sākot ar agru pavasari un beidzot vēlu rudenī, jau krietni pēc ligzdošanas sezonas. Dažos gadījumos iznāca būt pie vienas ligzdas dažādās sezonās. Tā es ievēroju, ka ir ligzdas, kuras pavasarī ir nepārprotami apdzīvotas, bet kurās bērnu nav, kaut gan nekas neliecina, ka tās būtu izpostītas. Mēs sākām reģistrēt visas šīs ligzdas, to vizuālā tēla dēļ saucot tās par “zaļām”⁴. Tajā laikā šādu ligzdu bija ļoti maz, tikai dažas katru gadu, tāpēc nelikās svarīgi iedziļināties jautājumā, kāpēc tādas veidojas.

Kad 90. gadu vidū es sāku apkopot stārķu ligzdošanas ikgadējās sekmes un salīdzināt tās, visas zaļās ligzdas es skaitīju kā apdzīvotas, bet neproduktīvas ligzdas. Gadiem ritot šādu ligzdu kļuva arvien vairāk. 2004. gadā LOB uzsāka sadarbību ar VAS “Latvijas valsts meži” (LVM). Pirmajos gados projekts notika tikai Dienvidkurzemes mežsaimniecībā, bet pēc tam iesaistījās arī citas mežsaimniecības, aptverot visu Latviju. Mūsu toreizējā sadarbība turpinājās līdz 2010. gadam un šajā laikā ligzdu pārbaudēs piedalījās liels skaits cilvēku. Tā kā tika rīkoti apmācību semināri un LVM personāla veiktais ligzdošanas sekmju novērtējums man kopā ar kolēģiem bija jāpārbauda, bija ligzdas, kuras tika apmeklētas viena gada laikā vairāk nekā trīs reizes. Tā iezīmējās jauna ligzdu kategorija – tikai agri pavasarī apmeklētas ligzdas, kurās pēc tam nekas nenotiek. Būtisks kritērijs šādu ligzdu izdalīšanai bija mēsli zem ligzdas agri pavasarī (vai, dažos gadījumos, ligzdā redzēti vai nofotografēti pieaugušie putni), bet nekāda darbība ligzdā vēlāk. Bez informācijas par pavasara apmeklējumu vasarā šīs ligzdas izskatījās tāpat kā stārķu sen neapmeklētas un nelietotas ligzdas – aizaugušas ar dažāda veida lakstaugiem. Kad 2010. gadā apkopoju visu līdzšinējo gadu rezultātus ⁵, izdalīju šīs ligzdas kā atsevišķu kategoriju. Salīdzinot gadus savā starpā, iezīmējās, ka putni mēdz apmeklēt iepriekšējā gadā apdzīvotu ligzdu pēc postījuma vai traucējuma, kura dēļ to vairs neizmanto. Šī kategorija tā arī tika saukta – tikko pamestas ligzdas. Kopējā statistikā tās tika pieskaitītas neapdzīvotajām ligzdām.

Apdzīvoto, bet neproduktīvo ligzdu īpatsvara pārmaiņas Latvijā no 1979. gada līdz 2017. gadam. Diagramma sastādīta, izmantojot pieeju, kāda bijusi līdz šim gadam.

2011. gadā pirmo reizi kļuva pieejami daži fotoslazdi. Kopš šī gada vismaz pie dažām ligzdām tie tika likti katru gadu, cenšoties dokumentēt divas galvenās lietas – gredzenotu veco putnu esamību ligzdās un ligzdošanas fenoloģiju pavasarī (atgriešanās datumus, pirmo olu izdēšanu, intervālu starp olu dēšanu u.tml.). 2013. gadā, sadarbojoties ar Maksa Planka Ornitoloģijas institūtu Vācijā, sākām jauno putnu migrācijas pētījumu, aprīkojot tos ar GSM raidītājiem un 2015. gadā ar LVAF atbalstu tika veikta datu apkopošana sugas aizsardzības plāna atjaunošanai melnajam stārķim. Šī darba ietvaros virknei jauno putnu tika veiktas analīzes piesārņojuma noteikšanai, un notika arī līdz šim vislabākā visu ligzdu apsekošana, no 7.marta līdz 25.novembrim ligzdu pārbaudēs nobraucot vairāk nekā 21 300 km, no tiem 34% sabiedriskā kārtā (par pašu vai dažādu privātu atbalstītāju līdzekļiem). Ieskaitot atkārtotās pārbaudes, tajā gadā es kopā ar kolēģiem pabiju pie 287 objektiem. Kopā ar citu pārbaudītāju (LVM un VMD) datiem, šajā gadā tika pārbaudītas 260 ligzdas 232 teritorijās.

Tolaik (un līdz šim brīdim) par vienu teritoriju tika uzskatītas divas tuvu esošas ligzdas, kas nekad nav bijušas apdzīvotas vienlaikus un/vai gadījumi, kad pēc iepriekšējās ligzdas nokrišanas tās vietā vai tiešā tuvumā uzbūvēta cita, jauna ligzda⁶. Kopš 2011. gada no ligzdu pārbaudēm iegūtais lielais datu apjoms liecināja, ka daudzos gadījumos neproduktīvā ligzdā, kura nav postīta, visticamāk nav otra putna. Gredzenošanas datu analīze liecināja, ka varētu trūkt mātītes, kas arī izskaidrotu neligzdošanu. Tiem gadījumiem, kad tas bija droši zināms (piemēram, no fotoslazdiem) ieviesām šādu kategoriju, izdalot to atsevišķi no “zaļajām ligzdām”. Viena putna ligzdu apmeklējumiem bija diezgan izteikts raksturs – putns uzturējās ligzdā ilgāk par mēnesi, taču jūnijā apmeklējumi sāka pazust un jūlijā ligzdas nereti izskatījās jau kā pamestas. Lielā skaitā veiktās ligzdu kontroles, kas daudzas bija labi dokumentētas ar fotogrāfijām ļāva izvērtēt, ka lielākā daļa neproduktīvo ligzdu ir tieši šādas “bez-pāra” ligzdas. Tomēr daudzos gadījumos spriedums par ligzdas saimnieka vientulību, protams, bija spekulācija.

Aizdomas, ka tas tā varētu nebūt, radās pēc 2016. gada, kad pirmo reizi mūsu rīcībā bija 20 fotoslazdi vienlaikus. Tomēr daži ļoti atšķirīgie gadījumi likās pārāk neticami, lai tos vispārinātu. Šī gada rezultāti, pateicoties arī mazliet lielai daļai veiksmes (pieliekot fotoslazdus pie pareizajām ligzdām) apstiprināja, ka aizdomas par spekulāciju aplamību ir pamatotas. Vēl vairāk – izrādījās, ka arī iepriekšējais dalījums apdzīvotās, apmeklētās un neproduktīvās ligzdās nav īsti korekts. Lai gan ilgstošu novērojumu veikšanas principi prasītu turpināt iesākto sistēmu, neko tajā nemainot ⁷, neatbilstība starp datiem un realitāti ir tik liela, ka izlēmu tomēr visu mainīt. Tikai atšķirībā no mežu statistiķiem, kas salīdzina nesalīdzināmas lietas⁸, es neko no izmainītā netaisos salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem, tāpēc ka salīdzinājums nav iespējams.

2017. gada bilance

Skaitot tikai ligzdas, kas gada beigās ir “kokā”, un, lietojot tās pašas līdz šim izmantotās kategorijas,  2017. gadā stāvoklis ir šāds

1. Tabula. Ligzdu sadalījums pa īpašumu formām un ligzdu stāvokļa kategorijām 2017. gadā

Šajā tabulā kopā skaitāmas ir tikai ar pustrekniem virsrakstiem attēlotās kategorijas, kam pretī ir ar gaišzaļu fonu iekrāsotie īpatsvara rādītāji. Pārējās kategorijas ilustrē to, cik daudz vai maz ligzdu katrā no tām ir. Nepārbaudīto ligzdu skaitā ir arī tādas ligzdas, kas ir atrastas tikai nesen, ziemā un par to statusu pagājušajā gadā nekas nav zināms. Ir zināms tikai tas, ka viņas jau tad ir bijušas. Par šī gada ligzdošanas sekmēm informācija būs mazliet tālāk tekstā, bet vispirms pa to, ko vēl mēs esam uzzinājuši šogad?

Atgriešanās gaita pavasarī

Vismaz vienā gadījumā 100% ir apstiprinājies pieņēmums, ka agrākie ligzdās novērotie putni varētu būt “sveši” caurceļotāji, kas izmanto ligzdu kā atpūtas vietu pa ceļam uz savējo. Vienā no ligzdām tā atzīmējās gredzenots putns, kurš ligzdoja citā ar kameru aprīkotā ligzdā. Tiesa, abas tās ir netālos kaimiņos un gadu iepriekš viņš nesekmīgi ligzdoja pirmajā – tātad, varbūt arī nostaļģija… Ligzdās, kur pēc tam putni ligzdo, pirmais putns atlido nedaudz agrāk, un ierašanās notiek īsākā periodā⁹, bet tajās, kur pēc tam nekas nenotiek, pirmā putna parādīšanās var notikt izstieptākā laika periodā. Iespējams, gan, ka “vista” šajā gadījumā ir ierašanās datums un “perēšana vai ne” ir “ola”, respektīvi, tieši vēla atlidošana un/vai otrā putna neierašanās laikā ir neligzdošanas iemesls.

Pirmā putna atlidošana Latvijā 2017. gadā 19 dažādās ligzdās

Ligzdu “apdzīvotība”

Ar “otro putnu” gan nav tik vienkārši, un tas ir viens no diviem iemesliem, kāpēc līdzšinējā ligzdu statusa vērtēšana jāatzīst par nederīgu. Es detalizēti pārbaudīju putnu identitāti pēc fotoslazdu attēliem vairākās ligzdās¹⁰, kur ligzdošana nenotika un rezultāti bija diezgan pārliecinoši. Nevar runāt par vientuļiem putniem un nevar runāt arī par viena dzimuma (tēviņu) pārsvaru vai otra (mātīšu) trūkumu, jo tādu daudzos gadījumos nav. Visās ligzdās, kur putni ir skatīti, to bija krietni vairāk par vienu. Neiedziļinoties šī jautājuma detaļās, vidējais dažādu putnu skaits, kas apmeklē vienu ligzdu ¹¹, ir 3,6. Daži no putniem ir atzīmējušies vairākās ligzdās, turklāt nepavisam ne blakus esošās, kas tiktu uzskatītas par vienu teritoriju. Papildinot datu kopu ar vēl sešām citām ligzdām, no kurām četrās putni ligzdoja, tātad, tajās bija vismaz viens stabils pāris, vidējais putnu skaits, kas apmeklēja katru no šīm ligzdām ir 1,7. Skaidrojums – viens no ligzdojošajiem stārķiem atzīmējās divās ligzdās, vienas ligzdas pāris saimniekoja pa divām ligzdām pārmaiņus, bet vienā ligzdā sagaidāmā pāra vietā ir atzīmējies viens “kungs” un pēc kārtas viena otru nomainot, trīs “dāmas”, tātad kopā četri putni. Ligzdoja pēdējā no tām. Te var atgādināt šajā analīzē neiekļauto gadījumu no webkameras ligzdas 2016. gada 7. aprīlī, kad viena dāma izmeta otru no ligzdas, saķerot aiz kakla “vienā setā” un šis fakts ir arī dokumentēts video¹².

Aina ir sarežģīta. Ligzdojošie putni pieķer klāt citas ligzdas un tā rada iespaidu par vēl dažu “apdzīvotu, bet neproduktīvu ligzdu” esamību, bet ligzdās, kur nekas nenotiek, apgrozās nevis vieninieki, bet liels skaits neligzdojošu putnu. Lai visu padarītu vēl sarežģītāku, izrādās, ka nav nekādas striktas robežas¹³ starp “neapmeklētu ligzdu” un “neproduktīvu ligzdu” pēc vecā dalījuma. Neligzdojošie putni ir atzīmēti ligzdās, kuras pēc līdzšinējā vērtējuma ir traktētas kā neapmeklētas un/vai pat sabrūkošas (sk. sekojošos attēlus). Atšķiras vienīgi uzturēšanās ilgums un tas, vai putns par savu vizīti atstāj ligzdā un zem tās kādas zīmes, un vai šīs zīmes kāds konstatē.

Pāris ligzdā, kas pēc līdzšinējās pieejas un vairāku pārbaužu datiem tiktu traktēta kā neapdzīvota (tikai pavasarī apmeklēta), jo zem tās 24. jūnijā varēja saskatīt pāris vecas mēslu šļācienu pēdas un ligzda bija pilnīgi aizaugusi ar zāli.

Nepilnus piecus gadus vecs (1804 dienas; 11,2 km no dzimtās ligzdas, kur gredzenots 28.6.2011. 42 dienu vecumā), iespējams, vēl neligzdojošs tēviņš ligzdā, kas pēc visām vizuālajām pazīmēm ir pilnīgi neapmeklēta, pamesta pirms gada pēc caunas postījuma.

Pāris ligzdā, ko iepriekšējā gadā izēdis jūras ērglis. Ligzdā pretī guļošā putna knābja galam vēl var redzēt pērno mazuļu spārnu spalvas. Bija sagaidāms, ka ligzda 2015. gadā būs pamesta un netiks apdzīvota. 20.4. ne ligzdā ne zem tās nebija neviena mēslu šļāciena, un ligzda tiktu traktēta kā neapmeklēta, kaut gan putni tajā pēdējo reizi uzturējās tikai piecas dienas pirms pārbaudes un ir dokumentēti arī pārojamies.

Tāpēc pašreizējās zināšanas liek saglabāt tikai divas kategorijas – ligzda, kurā putni ligzdo (kritērijs ir vismaz viena izdēta ola) un ligzdas, kuras putni tikai apmeklē, neatkarīgi no apmeklējuma sezonas un ilguma. Turklāt nav pamata vienu daļu ligzdas ignorēt, uzskatot tās par “vienu teritoriju” tikai novietojuma attāluma dēļ. Jāskaita visas, nekādas teritorijas neizgudrojot. Par ligzdojošajiem pāriem ir pietiekami liela skaidrība par skaitu – lai izdētu olu, ir vajadzīgi vismaz divi putni un var pieņemt, ka “trešie liekie” ir to putnu skaitā, kas klejo pa pārējām ligzdām. Savukārt, par neligzdojošo skaitu, šķiet nav cita sakarīga risinājuma, kā pēc ar fotoslazdiem droši pārbaudīto ligzdu datiem, ņemot vērā gredzenoto putnu īpatsvaru, noteikt vidējo putnu skaitu, kāds apgrozās vienā ligzdā un pieņemt, ka tas ir līdzīgs arī nepārbaudītajās ligzdās. Jo vairāk ligzdas tiks pārbaudītas droši (ar fotoslazdiem), jo kļūda būs mazāka. Varētu vēlēties, lai vienlaikus izlikto fotoslazdu skaits ir lielāks, taču priekšstatam pietiek arī ar esošajām 20, dažas no tām sezonas gaitā pārliekot.

2. Tabula. Iepriekš izmantotā ligzdu kategoriju salīdzinājums ar tagadējo sadalījumu

Pārskata tabulā nav iekļautas tās ligzdas, kuru apdzīvotības un sekmju statuss nav droši zināms (10), nav iekļautas tās pārbaudītās ligzdvietas, kur ligzda ir nokritusi, ligzdas, kuras jau iepriekšējos gados pārņēmuši citu sugu putni un turpina tās izmantot, kā arī ligzdas, kuras uzdotas kā melnā stārķa ligzdas, bet kuru sugas piederība nav 100% droša.

Principā varētu jau iziet cauri visiem iepriekšējo gadu datiem un izrēķināt visus sekmju parametrus “pa jaunam”, taču tas prasa ļoti lielu darbu un laiku, kura diezgan trūkst. Tāpēc pagaidām vecās un jaunās pieejas salīdzinājums ir tikai 2017. gadam. Sākam jaunu skaistu¹⁴ dzīvi.

Jauno putnu aizlidošana

Šis ir jaunums, ko varētu uzskatīt gandrīz par labu, vismaz attiecībā uz 2017. gadu. Taču kopaina, kuru šī gada dati diezgan krietni ietekmē, nemaz tik laba nav. Fotoslazdi, kuri atradās pie ligzdām sezonas beigās, ļāva uzzināt precīzus datumus, kad ligzdas atstāj 22 izaugušie jaunie putni. Pie vienas no ligzdām sezonas beigās noteikti bija traucējums (diemžēl – mūsu apmeklējums), pie vēl citas nejaušu apmeklētāju klātbūtne (ligzdas vieglās ieraugāmības un atrašanās vietas dēļ) ir visnotaļ ticama, bet pie pārējām nekādu vēlo traucējumu gandrīz noteikti nebija. Vidējais vecums, kādā 19 netraucēti izaugušie putni devās prom, ir 86,8 dienas, visiem 22 – 85,8, bet vidējais visiem gadījumiem, kad tas ir precīzi zināms (kopā 51, no tiem 27 ar raidītājiem aprīkotie putni), 81,9 dienas.

Šogad “ienācās” arī lielākais vecums – viens jaunais putns ligzdā uzturējās līdz 99,5 dienu vecumam un, iespējams, ļoti būtiski ir tas, ka vismaz viņa tētuks turpināja uz ligzdu nest barību līdz pēdējai dienai. Kad šis “slinkais” jaunulis ligzdā bija palicis viens pats, pēdējās dienās ligzdā visu laiku atradās zivis, kuras visas viņš acīmredzami uzreiz nespēja apēst. Varbūt tas izskaidro, kāpēc agri un priekšlaicīgi ligzdas atstājuši putni neviens nav bijuši sekmīgi migrācijā. Sliktas jauno putnu kondīcijas cēlonis varēja būt viņu vecāku (ne)spējas viņus izbarot līdz galam, taču ir zināms, ka stress ligzdošanas beigu periodā¹⁵ var atstāt negatīvu ietekmi uz putnu izdzīvotību. Negatīvu stresu rada gan pusbads, gan traucējumi kā tādi. To, cik no šī gada izvestajiem putniem patiešām būs sekmīgi, mēs kaut kad, cerams, uzzināsim.

Postījumi un piesārņojums

Šai tēmai varētu un droši vien kaut kad nāksies veltīt atsevišķu stāstu, vai pat vairākus – katram “vainīgajam” savu, bet pie gada jaunumiem jāpieskaita divas būtiskas atziņas. Pamatīgi ir mainījusies informācija par to, kas ir nozīmīgākie ligzdu postītāji un, galvenais, tagad mums ir dati nevis minējumi ne tikai par to, kas posta ligzdas, bet arī par to, kad tas notiek un kā tas notiek. Dokumenti par pēdējo no aspektiem gandrīz bez izņēmuma ir no tās sērijas, par kuru ziņu sižetos brīdina – sekojošais materiāls satur attēlus ar nepatīkamu saturu¹⁶, tāpēc šajā reizē bez attēliem par šo tēmu.

Kā vairums šīs ziņas lasītāju to droši vien zina, jo paši ar saviem ziedojumiem palīdzēja savākt analīžu veikšanai nepieciešamos līdzekļus (LIELS paldies visiem atbalstītājiem!), šogad mūsu rokās nonāca trīs beigti putni – divi no vienas ligzdas (Ziemeļkurzemē) un viens no citas (Ziemeļvidzemē). Atgādināšu par abiem šiem gadījumiem – pirmajā no ligzdām bija divi jau miruši putni un trešais ļoti vārgs mazulis. Šo putnu aizvedām uz Rīgas Zooloģisko dārzu, taču diemžēl viņu arī tur neizdevās glābt. Beigtajiem putniem BIOR diagnostikas centrā tikai veikta pilna sekcija un piesārņojuma analīze.

Sekcijas rezultāti nebija pārsteidzoši. Putnēni no Kurzemes ligzdas ir miruši badā un ticamākais skaidrojums būtu tas, ka bojā ir gājuši abi vecāki vai viens no viņiem. Tā kā ligzda no kuras mazuļi tika savākti, ir pārim, kurš uz to pārcēlās no otras savas ligzdas pēc jūras ērgļa apmeklējuma tajā, varētu uzvedināt uz iespējamo vaininieku, taču tas pagaidām ir tikai ļoti apšaubāms minējums. Apšaubāms tādēļ, ka šajās divās ligzdās putni pārmaiņus ligzdojuši trīs gadus pēc kārtas, un visus trīs gadus tajā ligzdā, kur mazuļi ir bijuši, tie ir nomiruši ligzdā (iespējams, arī badā, taču pierādījumu tam nav, jo abos gadījumos tas tika konstatēts tikai, nākamajā gadā pavasarī ligzdu pārbaudot). Tomēr varbūtība, ka trīs gadus pēc kārtas tiktu apēsti vecie putni un katru gadu bez pārtraukuma tajā teritorijā ligzdotu cits pāris, nešķiet pārāk ticama. Diemžēl pēc mazuļu izņemšanas no ligzdas fotoslazds pie tās netika atstāts un mēs nezinām, vai kāds vecais putns pie ligzdas vēl atgriezās vai ne.

Ziemeļvidzemes ligzda bija sekmīga, tajā pārbaudes brīdī bija četri lieli jaunie putni, bet, ligzdas apskates iztraucēti, vecākie no tiem aizlidoja, “piepalīdzot” ligzdu atstāt arī, domājams, jaunākajam, kas vai nu nespēka¹⁷ vai prasmes trūkuma dēļ aizķērās aiz viena no zariem pie ligzdas un nolauza sev kāju. Tā kā šādus bojājumus garkājainajiem putniem nav iespējams izārstēt, putnu nācās iemidzināt, kas tika izdarīts Alūksnes veterinārajā klīnikā. Arī šim putnam BIOR tika veiktas piesārņojuma analīzes, ieskaitot pārbaudi uz glifosātu, kas veikta laboratorijā Vācijā.

Ņemot vērā to, kas mums jau bija zināms no iepriekšējiem gadiem, analīzēs nebija milzīgu pārsteigumu, taču vienalga nav pārāk patīkama atziņa, ka arī visiem šiem trim putniem (audos) konstatēts dzīvsudraba piesārņojums. Pagaidām ar dzīvsudrabu stārķu analīzēs ir līdzīgi kā ar DDT to olās. Visos paraugos, kas ir tikuši pārbaudīti, dzīvsudrabs ir atrasts. Pozitīvu izņēmumu līdz šim nav bijis. Devas (pagaidām) nav letālas, taču tās nav arī nenozīmīgas. Stārķi to dabū, visticamāk, no zivīm. No kurienes tas nokļūst zivīs? Paprasiet man kaut ko vieglāku. Daudz lielāku skaidrību varētu viest sistemātiska daudzu barības objektu (varžu un zivju) izvērtēšana visā Latvijā, taču apjoma dēļ tā ir dārga procedūra un uzreiz pati par sevi nedos atbildi uz jautājumu par piesārņojuma avotu. Vienu daļu dzīvsudraba piesārņojuma Latvijas ūdeņos nonāk ar nokrišņiem, bet es negribu ticēt, ka nokrišņi varētu radīt tik lielu piesārņojuma fonu, kas ir ap 20% no ļoti bīstamas koncentrācijas stārķiem. Nevar izslēgt to, ka Latvijā ir vietēji avoti un, ja tā, tad ir arī cilvēki, kas zina šos avotus.

Varētu prasīt – kāpēc viņi to slēpj, jo dzīvsudraba kaitīgums ir vispārzināms. Viena iespējama atbilde ir šāda. Droši vien tas ir ļoti izdevīgs bizness, līdzīgi kā savulaik bija ar DDT un tagad ar raundapa un citu līdzīgu draņķu izplatīšanu un tirgošanu. Kantori un personas, kam ir pietiekami daudz līdzekļu, var atļauties jaudīgu lobiju arī pasaules līmenī. Bet tik mazā valstī kā Latvija ir naivi pat iedomāties, ka šādām nozarēm neatradīsies “neatkarīgi” zinātnieki un žurnālisti, kas aktīvi izplata un aizstāv šo grupu un personu intereses progresa vai kā cita cēla vārdā. Arī Latvijai protams, pirmkārt ir vajadzīgi investori un attīstība, un, protams, ne DDT ne citu jaunāku ķīmijas brīnumu kancerogenitāte “nav pierādīta” pat attiecībā uz cilvēkiem. Kur nu kādam interesēs kaut kādi putni. Viedoklis ar kādu nācās saskarties vienā lēmumpieņēmēju pulciņā pirms pāris gadiem, kad pirmo reizi pieķērāmies dzīvsudrabam – “šī problēma nav jāpēta, jo šādas problēmas Latvijā nav”¹⁸, – uzprasās uz domu, ka šī varētu būt diezgan ticama versija.

Goru stāvoklis Latvijā 2017. gadā

Šis “bilances” pārskats jāsāk ar atrunu, ka gada rezultāti ļoti ilgi nav galīgi, jo statistiku ietekmējoši dati var uzrasties pat daudzus gadus pēc tam, kad “bilance noslēgta”, piemēram, nokritušā ligzdā atrast sen noēsta vai citādi bojā gājuša putna gredzenu, kas uzskatīts par izvestu. Pēc gadiem var uzrasties arī kāda šobrīd nereģistrēta ligzda, kas tomēr kādam ir zināma, ir tikusi nofotografēta un fotogrāfijā ir precīza informācija par ligzdas sekmēm (daži tādi gadījumi ir bijuši) vai tamlīdzīgi. Pilnīgi noteikti tie mainīsies pēc nākamās sezonas, kad vienu otru apēstu vai citādi bojā gājuša putna paliekas (spalvas un/vai gredzenus) atradīsies zem ligzdas, kas šobrīd skaitās izvesta. Piemēram, fotoslazdu noņemšana pēdējām 10 ligzdām tajās izaugušo mazuļu skaitu samazināja no 27 uz 19 un sekmīgo ligzdu skaitu par vienu. Taču pie visām ligzdām kameras nav.

No informācijas, kas ir zināma pašlaik, pērnā gada rezultāti uz iepriekšējo gadu fona ir redzami ligzdošanas sekmju diagrammā. Mazuļu skaits sekmīgā ligzdā ir viens no būtiskiem ligzdojošo sekmju raksturojošajiem parametriem un pieeja, kā tas tiek aprēķināts gadu gaitā nav mainījusies nemaz. Tāpēc šie dati ir pilnībā salīdzināmi.

Mainījies ir ik gadus apsekoto ligzdu skaits, tāpēc pēc šīs diagrammas nekādā mērā nevar spriest par melno stārķu skaita pārmaiņām Latvijā. Līdz 1989. ik gadus tika apsekots ļoti neliels skaits ligzdu no tām, kas bija zināmas. Vērienīga (bet ne pilnīga viena gada laikā) ligzdu pārbaude notika 1991. gadā (pārbaudītas 295 ligzdas) un pēc tam 1995.-1996. gadā (180 un 192). Citos gados apsekoto ligzdu skaits ir svārstījies no 82 (1990. gadā) līdz 253 (2007. gadā). Iespējami pilnīga ikgadēja ligzdu pārbaude notiek kopš 2013. gada.

Informācija par sekmīgo ligzdu skaitu neatspoguļo sekmīgi ligzdojošo pāru skaita pārmaiņas. Diagrammā tā iekļauta tikai tāpēc, ka paskaidro katru gadu aptvertās datu kopas lielumu un no tās izriet standartnovirzes lielums, kas arī redzams diagrammā.

Lai gan izmaiņas šajā ligzdošanas sekmju rādītājā nav ļoti lielas, laika gaitā pat sekmīgajās ligzdās mazuļu ir būtiski mazāk nekā gadu rindas sākumā. Tas liecina par kaut kādām nepatīkamām pārmaiņām stārķiem (ne)pieejamajā barībā. Tās var būt par maz, tā var nebūt pieejama vai tā var būt nekvalitatīva (indīga). Norāde uz pēdējo variantu ir pēdējā beigtā putna organismā konstatētais glifosāts. Stārķis nezāļu sēklas neēd un tā kā glifosāts diezgan ātri sadalās (tā vismaz apgalvo ķīmijas speciālisti), tad tā esamība stārķa organismā, kur tas nonācis no vardēm vai zivīm, ir ļoti slikta ziņa. Slikta ziņa ir arī tā, ka no visiem gredzenošanas laikā izmērītajiem barības objektiem¹⁹ no 51 vardes tikai viena (!) bija pieaugusi varde un vēl divas bija pieklājīga izmēra (smagākas par 30 g). Pagaidām mums nav datu par dažādu toksisko elementu līmeni vardēs, bet zinot literatūrā minēto glifosāta augsto toksiskumu attiecībā uz varžu kurkuļiem, prasās saistīt šīs divas lietas arī Latvijā. Nepārprotami tas ir virziens, kurā nāksies “rakt” turpmāk.

Šogad, ņemot vērā visas apsekotās un pārbaudītās ligzdas 2013.-2017. gadā, izvērtēju ligzdojošo ²⁰ pāru skaitu šajā laikā, ko iekļaut Eiropas ligzdojošo putnu atlanta datos. Šajā periodā Latvijā ligzdoja 94-140 pāri, taču tendence ir izteikti lejupejoša. 2017. gadā zināmais ligzdot uzsākušo pāru skaits ir 67, bet, pat ņemot vērā neatrastās ligzdas, tas diez vai sasniedz arī 90, par simtu nerunājot. Informācija par Latvijā klātesošo putnu skaita pārmaiņām un ligzdojošo putnu īpatsvara pārmaiņām pagaidām nav pieejama, jo tā būtu jāpārrēķina par visiem iepriekšējiem gadiem. Varbūt kaut kad nākotnē, bet līdz tam ir jānodzīvo. Turpiniet sekot!

Māris Strazds

1. Goru izpētes projekts
2. Šī, protams, ir laba ziņa, taču tai nav nekāda sakara ar Latviju. Pēc pirmās Āfrikā pavadītās ziemas Mare atgriezās līdz Rumānijai, kur uzturējās visu vasaru un pēc tam atkal devās uz Āfriku
3. Nevienam nevajadzīgā nebeidzamā administratīvi teritoriālā reforma Latvijā ir padarījusi reāli nesalīdzināmu informāciju par dažādām Latvijas daļām pirms un pēc tās, tāpat kā reģistrācijas metodes maiņa bez pārejas perioda ar abu veidu datiem meža platību un mežaudžu krājas “pārmaiņas” Latvijā līdz 2008. gadam un pāc tā
4. Ja ligzdā nav mazuļu, bet stārķis to pavasarī ir remontējis, ligzdā visu sezonu saglabājas sūnu izklājums un tās iekšpuse ir zaļa
5. rakstot disertāciju, interesentiem avots pieejams https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/2079/Maris%20Strazds%202011.pdf?sequence=1
6. Rakstot vai runājot par ligzdu, es vienmēr domāju nevis ligzdošanas vietu, vai koku, kurā tā uzbūvēta, bet konkrēto no zariem būvēto veidojumu kokā. Ja tā nokrīt, tad ligzdas mūžs ir beidzies, un tajā pašā vietā uzbūvētā ligzda jau ir cita. Šādu vietu pārbaudot, tiek apsekota nokritusī ligzda, konstatējot, ka tās vairs nav, un jaunuzbūvētā, tādējādi apsekojot vienā paņēmienā “divas ligzdas vienā teritorijā”
7. Pirmajā Eiropas Ornitologu savienības konferencē, kas notika 1997. gadā Boloņā, viens no plenārajiem referātiem bija veltīts monitoringam un ilgtermiņa novērojumiem. Lektors – viens no prominentākajiem mūslaiku ornitologiem Kristofers Perinss (Chistopher Perrins) to sāka, formulējot, kā pats to nosauca, pirmo monitoringa likumu: Nekad neko nemainīt! (oriģinālā – Never change anything!“)
8. Likt vienā diagrammā ar radikāli atšķirīgām metodēm iegūtus datus, piemēram, par mežaudžu krājas pārmaiņām, kā to dara Statistikas pārvalde savos biļetenos par mežsainiecību (sk. piemēram, http://www.csb.gov.lv/dati/e-publikacijas/mezsaimnieciba-2016-gada-46005.html)ir tikpat korekti, kā salīdzināt zirgu ar govi vai attālumu jūdzēs ar attālumiem kilometros, to neminot un nepasakot, arī pār kādām jūdzēm ir runa – angļu, amerikāņu, zviedru vai jūras. Statistikas studentam, kurš kaut ko tādu uzrakstītu ieskaitē, noteikti nāktos piestaigāt uz šo ieskaiti vēlreiz. Bet valstij svarīgas nozares runasvīriem nav problēmu šādu pilnīgu analfabētismu skandināt pa visu pasauli. Jo tādā veidā iegūtie skaitļi ļoti labi izskatās.
9. Skatot visus gadus kopā 1. aprīlī pret 3. aprīli, skatot tikai 2017. gadu – 30. martā pret 31. martu
10. Var uzdot pilnīgi leģitīmu jautājumu, kā tas ir droši pateikts. Dažiem putniem ir gredzeni, bet daudziem to nav. Konkrētie parametri, pēc kā putnus var droši atšķirt, ir zinātniskas publikācijas subjekts, tāpēc tos pagaidām neatklāšu. Varu vienīgi izmantot salīdzinošu piemēru. Ja Jums pie ārdurvīm būtu pielikta fotokamera, kas fiksētu visus apmeklētājus, kas zvana pie durvīm, kamēr jūs neesat mājās, jūs taču spētu pateikt, cik dažādi cilvēki pie durvīm ir bijuši, pat ja dažus no tiem nepazītu pēc vārda! Pazīstamie šajā gadījumā ir gredzenotie, nepazīstamie – pārējie, bet attēli ir ar visiem
11. izvērtēti novērojumi septiņās ligzdas
12. https://youtu.be/TXsvwTnL5C0
13. Iespējams, tomēr, ka ir, tikai, lai to pateiktu, būtu detalizēti jāizanalizē pilnīgi visu ar fotoslazdiem aprīkoto ligzdu dati par visiem gadiem kopš 2011.gada. Šis darbs ir uzsākts, bet vēl ir ļoti tālu no izdarīšanas, lielā analizējamo attēlu skaita dēļ
14. Patiesībā nekā īpaši skaista tur nav, jo goru stāvoklis Latvijā pašlaik ir ļoti slikts. Nav arī lielu cerību uz stāvokļa uzlabošanos “par godu 100-gadei”
15. Pētījumi veikti ar citām putnu sugām. Par melno stārķi šādu datu pagaidām nav
16. kurus cilvēkiem ar vājākiem nerviem vispār nevajadzētu aplūkot
17. putns bija ļoti vājš un, visticamāk, ligzdu pats vispār neatstātu, bet aizietu bojā, līdzīgi kā tas noticis ar daudziem citiem jaunajiem putniem citās ligzdās
18. Citējums ir aptuvens, pēc atmiņas. Viedoklī minētā problēma ir dzīvsudraba piesārņojums
19. Nesen baroti mazuļi, baidot traucētāju atrij barību, ko apēduši. Neskartos barības objektus mēs izmēram, nosveram un atdodam putniem atpakaļ
20. Pareizāk būtu rakstīt – ligzdot mēģinošo pāru skaits, jo ligzdošanas sekmes ir ignorētas