Vīruss Covid19 ir izmanījis ļoti daudz ko. Tagad pamanām katru pāri lidojošu lidmašīnu, kā mazu brīnumu, ka kāda vēl lido, trīs cilvēki vienuviet jau šķiet ne īsti likumīga situācija un tamlīdzīgi. Restorāniem nav klientu, sporta un kultūras pasākumi nenotiek, rakstītā prese nīkst ārā. Velns (bada laikā) ēdot mušas un katrs, kas nav velns, pelnās, kā nu var. Atliek vien cerēt, ka bez vīrusa fona visnotaļ sakarīgi preses izdevumi neatļautos publicēt kā reklāmas “pilnīgu sviestu”, taču viena tāda reklāma uz pagājušās nedēļas “Ir” pakaļējā vaka man atvēra acis.
Pirms pāris nedēļām (precizitātes labad, 18. aprīlī) pārbaudīju kādu ilgāk neizmantotu melnā stārķa ligzdu Priekules apkārtnē. Ligzdā nekas nenotika arī šogad, bet izgājis līdz mikrolieguma robežai, es mazliet apstulbu. Nekas tāds nebija redzēts.
Melnā stārķa mikrolieguma buferzona. Pirmais iespaids. Foto © M. Strazds.
Nē, tas, ka mikrolieguma buferzona1 bija nocirsta pa tīro, nebija nekas jauns. Tiem, kas sagaida, ka noticis kāds pārkāpums, arī nāksies vilties, jo ciršana bija veikta, visticamāk, kaut kad ziemas sākumā, spriežot pēc tīri nomizotajiem koku stumbriem. Pārsteidza tas, ka nocirstā audze bija sagarināta, “sakopta” un atstāta kā stāv.
Ja var ticēt audzes inventarizācijas datiem mežu valsts reģistrā, te guļ vairāk nekā 1200 kubikmetru koksnes. Foto © M. Strazds.
Tas, kas varētu būt bijuši materiāli, te stāvēs vismaz līdz rudenim, ņemot vērā to, ka cirsma atrodas mikrolieguma buferzonā, kur ligzdošanas sezonā neko darīt nedrīkst. Pārsvarā bērzi un apses, mazāk arī egles un melnalkšņi. Lai gan sākotnēji te būtu bijuši arī bērza finierkluči, kas maksā daudz vairāk, piesviedu cirsmā guļošo koku vērību pēc zemākās – malkas cenas[Note]Cenas skatītas vietnē https://www.balticforest.lv/cenas 2020.g. 8. maijā.[/note]. Sanāca drusku vairāk nekā 25 tūkstoši eiro neiegūtu ienākumu. Droši vien būtu jāpieskaita arī kādi vairāk nekā pāris eiro, ko izmaksājusi šīs cirsmas izstrāde…
Fragments no reklāmas uz žurnāla “Ir” #18(523) pakaļējā vāka.
Reklāma mani apskaidroja – mums taču ir dabai draudzīga mežsaimniecība! Cirsma izstrādāta, ievērojot visas labas mežsaimniecības prakses prasības (skat. attēlus).
Cirsmā ir saglabāta neskarta mitrā ieplaka. Foto © M. Strazds.
Cirsmā nav atstāti bīstami (iekārušies) koki. Tie ir ārpus cirsmas. Foto © M. Strazds.
Pievedceļi pēc cirsmas izvešanas ir sakārtoti. Foto © M. Strazds.
Stirniņas un brieži pa ziemu ir jābaro un apses miza tām ļoti patīk. Varbūt tāpēc patiesībā meža nozare tā cenšas panākt koku ciršanas caurmēra samazinājumu, jo dzīvniekiem jaunāku koku miza garšo vairāk. Nozare grib būt vēl zaļāka! Varētu, protams, piekasīties un prasīt, vai par tik ekskluzīvu stirnu barotavu maksās reklāmas devējs vai tā būs tā sakot “nodokļu maksātāju nauda”. Apskatījos, kas tad reklamē šādu mežu apsaimniekošanu. Nez kāpēc nosaukums “Zaļās mājas” man atsauca atmiņā mūsu rotas komandiera kapteiņa rīkojumu krāsot novītušo zāli, ar ko nācās nodarboties dažiem sboru2 kolēģiem, kad tuvojās augstas priekšniecības apmeklējums. Pabrīnījos par to, kāpēc zaļmājnieki nav pieteikušies Nobela prēmija par atklājumu, kā ražot skābekli. Līdz šim tas taču nevienam nebija izdevies un cilvēcai nācās iztikt ar to, kas ir pieejams atmosfērā. Bet domīgu mani darīja reklāmas galvenais uzsaukums, citēju: “Dzīvo zaļi! Izmanto koksni!”. Vai vīruss būtu sagrozījis cilvēku prātus tiktāl, ka tiem vairs koksni (pat malku) nevajag un viss atstāts mežā vīrusa dēļ?
Mare apskata “pasaules plaušas”
Vīrusa rāmis radīja milzu galvassāpes arī man. Mare sekmīgi atgriezās savā ligzdošanas vietā Prūsijā3 un kaut kā vajadzēja viņai piekļūt, lai lejuplādētu visus datus par iepriekšējo gadu. Robežas slēgtas un, kā uzzināju no kolēģiem Krievijā, arī pārvietošanās iespējas Kaļiņingradas apgabalā slēgtas. Bet dati unikāli.
Mare atrisināja to pati. 1. maijā es saņēmu kolēģes Zandas zvanu ar jautājumu – Tu zini, ka Mare ir Latvijā? Diemžēl tas nebija pamanīts jau 30. aprīlī, kad viņas pirmajā apstāšanās vietā, iespējams, mēs būtu viņu noķēruši vieglāk. Sākās trīs dienu “aizej tur, nezinkur” rallijs, mēģinot uzminēt, kur atradīsies Mares attiecīgās dienas pēdējais punkts un ko viņa darīs pēc tam. Mums tas mazliet izdevās otrajā maijā, kad netālu no Ozoliem pie Ozolupītes izdevās lejuplādēt apmēram pusi no viņas pērnā gada datiem.
Mares īsais maršruts Latvijā 2020. gada 30.aprīlī – 2. maijā.
Mare tad jau bija lidojumā uz dienvidiem un dienu vēlāk vakarā jau atgriezās savā ligzdošanas vietā Prūsijā. Lai kas izraisīja šo viņas izlēcienu, neizskatās, ka atkārtotais “pasaules plaušu”4 – Latvijas mežu apmeklējums viņai būtu paticis. No viņas lidojuma skatpunkta caurumu tajās ir vairāk nekā veselo “alveolu”.
Mares maršruta fragmenti apmēram no 1 km augstuma. Lejuplādēt viņas datus mums izdevās vietā, kas redzama attēla labajā apakšējā stūrī. Avots: Google maps.
Arī, laikam vīruss…
