Kā jau virsraksts vēsta, pagaidām “ugunsgrēks notiek pēc plāna”… R., sasniedzis Ukrainu, sameklēja upīti, kurā var “uztankoties” un turpina to visu nedēļu. Sarma, turpat netālu (stārķu migrācijas garuma mērogā, protams) pēc iepriekšējā dīķīša (sk. attēlu) iztukšošanas ir pārcēlusies vēl mazliet tuvāk Latvijai un atradusi citu, domājams, ļoti līdzīgu dīķīti un arī turpina baroties.
Lielākais jaunums ir tas, ka 17. augustā ceļā ir devušās arī abas māsiņas – Mare un Bille. Tas notika burtiski dažas minūtes pēc tam, kad no viņu raidītājiem tika lejuplādēti pirmie dati un notīrīta raidītāju atmiņa. Tomēr putni ligzdu nepameta šī iemesla dēļ, jo brīdī, kad ligzdai tuvojos, lai to izdarītu, putnu ligzdā jau nebija. Par laimi abas atradās ligzdai vēl tik tuvu, lai antena spētu uztvert signālu (tehniski tas ir iespējams no attāluma, kas nepārsniedz 1 km, atkarībā no konkrētās vietas reljefa un citiem radiosignāla uzteršanu ietekmējošiem apstākļiem).
Tā jau pāris pirmajās dienās mēs uzzinājām atbildi uz vienu no jautājumiem, par ko atkārtoti ir interesējušies tie, kas pēdējos gados ir sekojuši goru migrāciju izpētes projektam. Kā ceļo vienas ligzdas jaunie putni – kopā vai atsevišķi? Protams, šī ligzda dod atbildi nevis par melno stārķi vispār, bet par konkrēto gadījumu. Konkrētais gadījums tomēr pievieno “savu balsi” tai nelielajai datu kopai, kas saka – … kopā pirmos pāris kilometrus (konkrēti, gandrīz septiņus) un tad atsevišķi. Tā kā pats ceļošanas sākums vēl nav ceļošana, tad pareizā atbilde ir “atsevišķi”.
Pirmie trīs kontrolpunkti pēc ligzdas atstāšanas māsiņām atradās burtiski blakus viens otram, bet pēc tam “viņas (sastrīdējās un) devās katra uz savu pusi”, gluži kā pasakās. Mazliet paklejojušas šurp turp, uz dienvidiem viņas gan devās vienlaikus, sākumā lidojot visai līdzīgi, taču tad Bille sāka iepalikt un vakar viņu ceļi šķīrās jau visai radikāli. Mare ir saniegusi Lietuvas pašus dienvidus, pa ceļam jau īsi paviesojoties Polijā, bet Bille ir pagriezusies atpakaļ.