Ievada vietā

Šis stāsts bija rakstīts publicēšanai žurnālā, taču redkolēģijai piedāvātais variants bija par garu. Savukārt, man negribējās atstāt to “bez rokām, kājām un galvas”, saīsinot vairāk nekā uz pusi, kā man prasīja. Tāpēc es atteicos no tā publicēšanas uz papīra. Saīsināt var jebko, taču tas var prasīt ļoti daudz laika, kura, protams nebija. Nekas cits neatlika, kā publiskot vismaz stāsta literāro daļu šeit. Žurnālam es biju sagatavojis arī šādus tādus zinātniskos faktus par Mares ceļošanu, taču vairums no tiem nav iekļauti, jo tādējādi tie kļūtu “publicēti” un neviens zinātnisks žurnāls tos vairs neņemtu pretī. Ņemot vērā šo datu unikalitāti, tā būtu liela apgrēcība pret visu pētījumā līdz šim ieguldīto laiku, darbu un kolēģiem no Maksa Planka Institūta, kam svarīgi ir tieši pētījuma zinātniskie rezultāti.

Atliek vienīgi cerēt, ka izdosies savākt līdzekļus, lai šo datu pilnīgu apkopošanu es paspētu paveikt. Pats no sevis tas nenotiek, nekādu palīgu šī darba veikšanai man nav, un arī “ķibinoties” ar tik valstiski nevajadzīgiem darbiem, kā dienišķi nolidoto kilometru attālumu, lidojumā vai barojoties pavadīto laiku u.tml. niekiem (līdz šim par 1167 dienām) vienam putnam, no kaut kā ir jādzīvo.

Nebūt ne starp citu, nauda ir vajadzīga arī Mares stāsta “tālākai rakstīšanai”. Pie viņas ligzdas (cerot, ka putns tajā atgriezīsies) būtu jāpieliek fotoslazds, bet tā kā ligzda atrodas citā valstī, tad Latvijā pieejamās kameras tam nav izmantojamas. Kameru Krievijas kolēģi var nopirkt, bet tam ir vajadzīga nauda. Tā atkal būs vajadzīga vīzai un, droši vien vairākām vizītēm uz turieni – lai pieliktu fotoslazdu, lai lejuplādētu datus. Ja Jums tas interesē, lūdzu, atbalstiet, arī piecu vai pat pāris eiro lielam ziedojumam ir nozīme!

Liels paldies par atsaucību un palīdzēšanu LR Ārlietu Ministrijai! Un visbeidzot, man jāatvainojas daudziem citiem palīgiem un atbalstītājiem, bez kuru ieguldījuma šī stāsta tik izvērstā veidā nebūtu. Es centos minēt visus, kur tas iespējams, bet visur tas nav iespējams. Piedodiet, ka tā!

Summary

This story presents an insight in the first three years of life of a tagged female Black Stork named Mare from the moment of fledging until the first breeding. Together with her sister Bille, Mare was tagged in her nest in 2016, as a part of a survey project supported by Max Planck Institure of Ornithology (with significant support and under supervision of Wolfgang Fiedler and Hans-Günther Bauer, the title „Black Storks MPIO Latvia” is available in the Movebank data base). An additional task in this particular case was to find out whether siblings from the same nest travel together. The data clearly indicate that these birds did not do so. Picture 5 presents the distance between both birds during the first 5 days of their travel. During the 1st day we analysed locations every 20 minutes, during the next four – every hour. Both birds left the nest simultaneously and spent together (within the distance of visual reach) only 0.1944 days (4 hours 40 minutes) prior to the start of their true migration. Mare started to migrate 1.39 days after departure from the nest. Her travel was faster and more efficient than that of her sister. On September 4th Mare’s sister was killed by a predator. The largest part of the story is devoted to the description of logistics and anecdotal „case stories” involved in obtaining the data „at an unknown place and unforeseen date”. Mare’s story is still ongoing.

Priekšvēsture

Katram stāstam ir kāda priekšvēsture un bieži vien noteikt īsto kāda notikuma sākumu ir grūti. Tā ir arī ar šo stāstu. Līdzīgi kā Lielupes sākums ir vieta, kur satek Mūsa un Mēmele, Mares stāsts sākās tur, kur satikās divas tā “satekupes”. Tāpēc tāpat kā Lielupes ūdeņi sastāv no Mūsas un Mēmeles atnestajiem, un sākums tiem ir gan Mūsas, gan Mēmeles augštecēs, arī šī stāsta sākums ir krietni agrāk. Vienas satekas sākums bija tiešsaistes kameru fanu diskusijas.

Kameras pie ligzdām ir diezgan līdzīgas lūrēšanai pa atslēgas caurumu. Mēs redzam, kas tur notiek, taču nezinām darbojošos personu “vārdus”, biogrāfijas un nezinām kontekstu notiekošajam, apmēram tā, it kā raidītā filma būtu svešā valodā bez subtitriem. Tad var rasties vēlēšanās prasīt kādam, kas “valodu saprot”. Papildus tam ir skaidri nojaušamas vai zināmas lietas, kas izriet no redzamā, bet kas nav redzamas. Ligzdā jaunie putni izaug, atstāj to, un “visi zina, ka aizlido uz Āfriku”. Nevienā kamerā nevar redzēt, kā tas notiek.

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju “putnu migrācija” asociējas ar dzērvju vai zosu kāšiem, kas rudeņos sasaucoties lido “uz dienvidiem” vai pavasaros pretējā virzienā. Šī ir tik redzama gāju klišeja, ka nodzēš visus citus migrāciju variantus, kas vismaz latviešu kolektīvajā atmiņā – tautas dziesmās un citā folklorā parādās visai pilnīgi. Vienīgais migrāciju veids, kas nekur nav pieminēts, ir visizplatītākais variants, ciktāl tas attiecas uz aptverto sugu skaitu. Nakts migrācija. Uz stārķi tas itkā neattiecas, stārķis nav naktsputns.

Līdzīgi kā tas ir minēts dažās tautas dziesmās, daži cilvēki tomēr saprot, ka balto stārķu aizceļošana izpaužas drusku citādi, nekā ceļo zosis vai dzērves. Stārķi sapulcējas lielos baros (to ir redzējis teju ikviens, kas dzīvo laukos vai kam ir radi laukos) un tad “pazūd”. Tātad, vienalga ceļo “visi kopā”, lai arī ne kāšos. Droši vien no šīm zināšanām aug kājas domai, ka melnajam stārķim viss ir tāpat, jo abi taču ir stārķi…

Tajā gadā viens no raidītājiem bija uzlikts vienam no diviem izaugušajiem mazuļiem webkameras ligzdā – Upenei. Tā kā migrācija jau bija sākusies, Upene bija aizceļojusi uz Čehijas un Polijas robežu, kur to nofotografēja kopā ar citu jauno putnu un vairākiem vecajiem putniem. Upenes un viņas brālīša ceļošana bija webkameras fanu intereses degpunktā, un izraisīja jautājumu par kopīgo aizceļošanu¹. Uzdrošinos minēt, ka diskusija par to, kā tad melnie stārķi ceļo, izauga no „pieņēmuma, kā gribētos” un „gaisā karājošās” domas par stārķu radniecību (= līdzību).

Diskusijā ar starpnieku palīdzību 2015.g. 5. augustā iesaistījos arī es², bez atsaucēm uz literatūru cenšoties pamatot (acīmredzot daļai kameras vērotāju sociāli nepieņemamu) domu, ka melnie stārķi ceļo atsevišķi:³ „Lidošana barā samazina konkrēta indivīda risku tikt apēstam, jo statistiskā varbūtība, ja viņš nav vārgulis saka, ka drīzāk noķers kādu citu. Vienas ligzdas bērniem lidot abiem kopā palielina varbūtību, ka no tās ligzdas nebūs neviena pēcnācēja, jo abi draudzīgi kopā ies bojā vienā un tanī pašā nepareizi izvēlētā vietā. Iztēlojoties, ka tā varētu būt noticis pirms daudzām paaudzēm, tad lielākā daļa to ligzdu pēcnācēju, kuri ceļoja kopā, jau sen ir apēsti un nav atstājuši pēcnācējus… Turpina ligzdot tie, kuru bērniem ir slieksme nečupoties. Ja ligzdu atstāj četri bērni un katrs lido pa savu maršrutu un savā laikā, tad varbūtība, ka tie visi nonāks vienādās nepatikšanās, faktiski ir nulle.”

Viens no kolektīvās ceļošanas aizstāvjiem savu viedokli pamatoja šādi: “Māra Strazda teksts ļoti loģisks, bet mans maizes darbs ir datu analīze, tāpēc man tāds niķis neskatīties, kā pēc loģikas visam vajadzētu darboties, bet gan tikai uz to, ko dati rāda….” un dienu vēlāk turpināja: “Tā kā zinātne (par laimi) nekad nebalstās uz viena indivīda viedokli, jo individuāli pētnieki var dažādi interpretēt pat vienus un tos pašus datus, tad apskatīju vairākuma viedokli attiecībā uz melno stārķu migrāciju. Visi avoti, ko atradu, saka, ka migrē “vienatnē vai grupās”. Neviens avots neapgalvo, ka tikai vienatnē. Viens no pamatotākajiem pētījumiem šķita šis: http://www.zoologie.upol.cz/Hampl.PDF The African Odyssey project focuses on studying the migration of the black stork Ciconia nigra breeding at a migratory divide. In 1995-2001, a total of 18 black storks breeding in the Czech Republic were equipped with satellite (PTT) and VHF transmitters. Our tracked young probably flew together with their parents or siblings. We suppose that young naive storks learn the route from their parents or, in case of the lost contact with parents, from other adult storks. The deviation of young Vaclav from the western route to Italy might be explained by its associations with other storks. [..] However, white storks are highly gregarious on migration, contrary to black storks, that are mainly seen alone or in small family groups.“

Te anonīmais avotu pētnieks piedāvā arī savu tulkojumu citētajam tekstam. Tāpēc citēju to nesaīsinātu: “Tātad, 18 čehu melnajiem stārķiem bija raidītāji un pētnieku secinājums ir, ka jaunie, iespējams, lidoja kopā ar vecākiem vai brāļiem un māsām. Viņi pieņem, ka jaunie naivie stārķi mācās ceļu no saviem vecākiem vai, ja nozaudēts kontakts ar vecākiem, tad no citiem pieaugušiem stārķiem. Vaclava, kas izlidoja kopā ar brāli, bet vēlāk atšķīrās un aizgāja bojā, novirze no rietumu maršruta tika skaidrota ar viņa ‘pieklīšanu’ citiem stārķiem.”

Citētais pētījums patiešām ir viens no dažiem avotiem, kas ir par melno stārķu migrācijām. Šis citāts un tā tulkojums ir svarīgs tāpēc, ka (1) parāda, kā iespējams pamatot savu viedokli, izvēloties tikai sev derīgos faktus un tādā veidā uzturēt “pamatotu” savu viedokli un (2) ir iespējams salīdzināt, kas ir pazudis tulkojumā.

Jāsāk ar atgādni, ka arī zinātniskie raksti, kāds ir šis citētais avots, satur ne vien faktus, bet arī to interpretāciju. Taču zinātniskie raksti atšķirībā no dažādu mēdiju pātrpublicējumiem un žurnālistu interpretācijām satur arī visu būtisko informāciju par lietotajām metodēm, to ierobežojumiem u.tml. detaļas, lai citi pētnieki var rezultātus pareizi saprast un novērtēt. Tāpēc es atļaušos papildināt iepriekš minēto citātu ar tajā trūkstošo, bet oriģinālā publicēto informāciju, un komentēt arī vienu oriģināla autora kļūdainu viedokli, lai šī raksta lasītājiem palīdzētu saprast, kas ir fakti un kas ir to interpretācija.

Vispirms par datiem kā tādiem. “Of 18 storks marked from 1995 to 2001 … A total of 5,076 locations were obtained and 1,571 of them were used for the data analysis. … Three juveniles were not possible to monitor because of transmitter failures. One juvenile stayed in the breeding area and it was transfered to Spain by air. We recieved four complete return migrations … Nine storks were tracked over the whole autumn migration route to their wintering areas, six storks only for a part of their autumnal migration and four storks for a part of their spring migration because four of them had died during the migration and the transmitters of six individuals stopped transmitting” (Bobek et al., 2008)⁴. No šī teksta ir grūti saprast, cik putnu tad ir ar pilnvērtīgu informāciju, taču no rakstā iekļautās pārskata tabulas ir redzams, ka tādi ir 14 stārķi. Tikai trīs no tiem ir jaunie putni – Kristīnas⁵ un Dāvida bērns 1998. gadā ir Hineks, bet Dominikas un Krištofa pēcnācēji 1999. gadā ir brāļi Otakars un Vaclavs. Tātad visā pētījumā ir tikai divi vienas ligzdas jaunie putni, kuri ir izsekoti.

Tālāk pie rezultātiem ir rakstīts, ka “Female Dominika left her nest in early Aug., her chicks Václav and Otakar left their nest together on 21 Aug. and her mate Kryštof left their nest on 4 Sept. (Table 1).”⁶, bet minētajā 1. tabulā ir redzams, ka Hineks devās ceļā 2. septembrī, bet abi viņa vecāki – 18. septembrī (Bobek et al., 2008). Tāpēc raksta diskusijā izteiktais apgalvojums “Our tracked young probably flew together with their parents or siblings”⁷ vismaz daļēji ir aplams. Neviens no trim izsekotajiem putniem nelidoja kopā ar saviem vecākiem. No datiem ir redzams, ka brāļi Otakars un Vaclavs ligzdu atstāja tanī pašā datumā, bet nekas nav teikts (un nav zināms) par laiku. Turklāt, pat vienlaicīga iziešana pa durvīm nenozīmē to, ka abi gājēji dodas prom “roku rokā”.

Te ir vērts ieskatīties citā, drusku izvērstākā to pašu autoru publikācijā par šo projektu, kas arī ir pieejama internetā: “Two complete black stork families with “backpacks” flew to Africa. It was extremely interesting to observe the westbound storks Krystof and Dominika and their offspring. They left their nests together but independent of their parents and stayed together for at least 150 km till Austria. Two males, Otakar and Vaclav then flew west and stopped close to each other in Germany. When we followed them and reached them, we found them separated“ (Bobek et al. 2004)⁸. Svarīgais teksts šeit ir: Viņi pameta ligzdu kopā, bet atsevišķi no vecākiem un palika kopā vismaz 150 km līdz Austrijai. … Kad mēs tiem sekojām un sasniedzām tos, mēs katru atradām citā vietā.

Ierobežotais datu daudzums par katru putnu, daudzu koordinātu aptuvenums (un aplami pieņēmumi) ļāva autoriem izteikt minējumu, ka šie putni vismaz 150 km ir ceļojuši kopā, taču vienīgais neapstrīdamais fakts ir pēdējā teikumā izteiktā konstatācija – abi putni ceļoja vienā virzienā, taču vienīgajā pārbaudē tie nebija kopā!

Te vietā atgādināt vēl vienu faktu no citētā raksta metodikas: par visiem septiņiem gadiem kopējais analizēto datu apjoms bija tikai 1571 datu punkti, tātad vidēji 112 vienam putnam. Protams, ilgu laiku izsekotajiem putniem kā Kristīnai, datu bija daudz vairāk, bet putniem ar nepilnu vienu migrāciju daudz mazāk, iespējams, tikai daži desmiti visā izsekošanas laikā. Šis komentārs nekādā mērā nav kritika pētījuma autoriem, it īpaši tādēļ, ka viņi bija pionieri melno stārķu satelītizsekošanas jomā un darbojās tad, kad raidītāji vēl bija ar iebūvētām baterijām, nedroši un ļoti dārgi. Jāatgādina, ka iespējas tieši pētīt migrācijas radās tikai 1981. gadā, kad ASV pielietojamās fizikas laboratorijā tika izstrādāti pirmie raidītāji ar mērķi izsekot brīvi pārvietojošos (putnus un ) dzīvniekus (Seegar et al. 1996)⁹. Sākotnējās tehnoloģijas bija mazāk precīzas un nereti iegūtā atrašanās “punkta” precizitāte pārsniedza daudzus (desmitus) kilometru. Tas nav ļoti būtiski, mēģinot izsekot, kur putns aizlido uz citu kontinentu, taču tas neļauj precīzi konstatēt, kur putns ir atradies jebkurā vietā konkrēti. Neizbēgami, cenšoties izmantotās dzīvotnes vai vietas rekonstruēt, pētniekiem nācās minēt, balstoties uz loģikas un ticamākajiem pieņēmumiem.

Drīzāk tā ir “kritika” šādu datu “analītiķiem”, kas to dara, nepārzinot ne metodi, ne ar to saistītās datu interpetācijas problēmas, ne, pats galvenais – nezina neko par diskusijas subjektu – melno stārķi. Taču tieši šīs neproduktīvās diskusijas rosināts, es saņēmos aptaujāt visus kolēģus, kas uz to brīdi bija darbojušies ar melno stārķu satelītizsekošanu.

Citur Eiropā

2015. gada 6. augustā es visiem kolēģiem, kas nodarbojās ar melno stārķun migrāciju izpēti, es izsūtīju šādu vēstuli:

In regard to the current tracking project a discussion about „method” of travel of juvenile birds has aroused in one internet forum in Latvia. I would like to respond with facts rather than with „version” about this issue. […] so I wonder if you have any definitive proof that juveniles from the same nest travel together with their parents and or siblings (and so for the opposite – that they don’t do so)! Please list all the cases when more than one sibling has been tracked with result of it – their fate and way either togther or separately. Than you very much for this consultation and for your time!¹⁰

Lūk saņemtās atbildes: … chicks migrate alone without any links with their sister or brother. And my opinion is also that the 1st year bird migrate more than 3 weeks before adults and arrive alone in Africa. Gérard Jadoul, 7.08.2015.¹¹

Maris, I am 99,999% sure that there is not any one who has tagged and tracked more than one sibling in Iberia. However, my field data on the ground point out that the siblings start an independent life from each other from the beginning. I believe that they are independent birds without “family” bonds in most of the cases based on the observations of ringed individuals. I have data of ringed siblings during the first weeks of life as well as observations of ringed birds at the Strait of Gibraltar, and there is not evidence to suppose that juveniles travel together with their parents and or siblings. Luis Santiago Cano 8.08.2015.¹²

I confirm that the four juveniles Black Storks (tagged in Maine et loire) have left the nest together, and remained together (picture of four BS juveniles send by a birdwatcher, attesting this information) a 40 kilometers from their nest during a few days before starting their erratic behavior (before migration). None of the four storks did not take the same path. Indeed, one headed West, another to the North, another to the East, and the fourth headed South. Two of the four storks disappeared from our screens after a few weeks before migration (one was electrocuted nest Orléans, Center region). The last two migrated to Spain: a […] has wintered in Spain, but the other has disappeared from the screens after the Spanish border crossing. One thing is certain for these four individuals: they have not migrated together. […] Damien Chevallier 12.08.2015.¹³

Atbildi par Igaunijā izsekotajiem putniem „tuvākajā laikā” solīja arī igauņu kolēģi, bet kā tas nereti gadās, „nāca citi s… un šie aizmirsās”. Visādi notikumi atbīdīja prioritātes gan viņiem, gan man, es tobrīd aizmirsu pārprasīt un tā tas arī palika.

2016

Otrā satekupe stāstam ir satelītizsekošanas projekts, kas lēni, bet tomēr turpinājās arī 2016. gadā. Daļa no bojā gājušajiem putniem atgūtie raidītāji bija nosūtīti atpakaļ uz Vāciju (datu lejupielādei) un manā rīcībā bija tikai viens raidītājs. Jau savlaicīgi bijām izlēmuši, ka izmantosim to vebkameras ligzdā, jo tad sekošanai ligzdā ir turpuinājums visu sezonu, vai, ja beidzot paveiksies, tad daudz ilgāk. Kameras ligzdā raidītājs tika sekmīgi uzlikts, šoreiz speciāli nemeklējot jaunu mammīti, kā tas bija darīts visu laiku līdz šim, bet izvēloties mammīti, ja tāda būs, vai vienalga kuru no diviem mazuļiem.

Tad jau krietni sezonas otrā pusē no Vācijas saņēmu ziņu, ka man atvedīs vēl divus no atgūtajiem raidītājiem. Lielākā daļa jauno putnu jau bija apgredzenoti un atrast divas ligzdas, kur bez riska varētu uzlikt raidītājus tik vēlu nelikās reāli. Taču vienā no ligzdām pirmajā pārbaudē jūnija beigās mazuļi bija tik mazi, ka tos vēl nevarēja gredzenot. Tā kā tā bija ligzda, kuru iepriekšējā gadā bija izpostījis jūras ērglis, 10. jūlijā braucām turp vēlreiz, lai mazuļus gredzenotu un pie ligzdas pielikām arī fotoslazdu, ja nu kas. Ligzdā viss bija kārtībā un abi putni izrādījās meitenes.

Kaut kad tad, kontekstā ar pērno diskusiju un diviem „no gaisa nokritušajiem” raidītājiem radās doma – liekam abus šiem putniem. Tad arī mums būs vismaz viens pāris, kurš vai nu ceļo kopā vai ne. Ja paveiksies.

Vārdu došana

4. augustā es lūdzu ar foruma starpniecību “noorganizēt vārdus” divām stārķu meitenēm (māsiņām), kam vakar uzlikām raidītājus. Nosacījumi bija tie paši, kā iepriekšējiem balsojumiem:  Derīgi ir normāli vārdi (no kalendāra, bet sk. Mellene u.c., kuru kalendārā nav), bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm, nedrīkst izmantot tos, kuri jau ir izmantoti: Maija, Mellene, Kate, Lote, Dora, Tince, Oga, Agnese, Dace, Guste, Santa, Roze, Elfa, Ulla, Grieta, Laura, Laima, Vizma, Sarma, Feja, Upene, Meija, Nora, Zuze, (Rasa) kā arī Varis, Hugo, (Raitis). Vārdi var būt līdzīgi (uzvedinot uz domu par to, ka putni ir tuvi radi), bet var nebūt – kā izlemsit, tā būs labi.

2016 gada 5.augustā Anda Balode, kas palīdzēja vārdu došanu organizēt pratiski, ziņoja, ka „Pašlaik vārdi ielikti balsošanas tabulā un balsošana automātiski noslēgsies rīt 12.40. Varbūt īsā balsošanas laika dēļ balsu nebūs pārāk daudz, bet jebkurā gadījumā tā būs demokrātiska forumiešu izvēle. Pēc diskusijās izteiktajiem viedokļiem šķiet, ka cīņa būs starp Mare un Bille (seni suitu vārdi), Rota un Sakta vai Ogle un Liesma. Visticamāk, ka uzvarēs Mare un Bille, bet to mēs redzēsim rīt”. Tā arī izrādījās.

2016. gada 5. augustā es sūtīju šādu vēstuli vācu kolēģiem, kas piegādāja raidītājus: So here the data: Both juveniles are females from nest near [vieta] (sexing based just on measurements but „certainly so” in both cases at both measurements – during ringing and during tagging) 2nd hatched on June 4 (23:00), [gredzenu numuri], at tagging 59.6 days old, 2.79 kg (weight not excellent but at least satisfactory), tag e-obs 3060, 1st hatched on June 3 (6:12), [gredzenu numuri], at tagging 61.3 days old, 2.73 kg, tag e-obs 2699. Both hatching times are calculated, so could be +/-1 day errorneous. Name-giving for these two are „in operation” already, so I will be able to let you know that results pretty soon.¹⁴

Bet 2016. gada 18. augustā es rakstīju šādi: When I sent you the previous mail I had not seen the statistics e-mail of yesterday. After having seen that I can tell that obviously I did not see both birds because they were not in the nest anymore. However, they were close enough for the base station to reach them – at the first point out of nest of just preparing to go there. So it seems that I managed to download them literary some 10 minutes before they left… 🙂 (I did not document precisely but the download took place around 11:00 local time; 2699 was downloaded first, 3060 second.)¹⁵ Ligzda bija tukša, abi putni bija prom, raidītāju atmiņa bija notīrīta un to ceļojums bija sācies.

Mares un Billes ceļi

„Gadījuma piespēlētais” mērķis, kāpēc mēs likām raidītājus vienas ligzdas putniem apstiprināja iepriekš izvirzīto hipotēzi un arī pārējo pētnieku teikto par to, ka jaunie putni neceļo kopā. Šoreiz, atšķirībā no dažiem publicētajiem, daļēji uz minējumiem balstītajiem pētījumiem vai kolēģu ziņotajiem, uz fragmentāriem datiem balstītajiem piemēriem, ar ļoti detalizētiem un precīziem datiem. Abi putni sākotnēji ligzdu atstāja vienlaikus (apmēram 10 minūtes pirms tika lejupielādēti viņu ligzdas perioda dati), taču viņu ceļi ļoti drīz izšķīrās (4. attēls). Abi putni ceļoja pa apmēram vienu maršrutu (5. attēls), un visticamāk tas ir vēl viens apstiprinājums teorijai, ka migrācijas (virziens) ir ģenētiski noteikts.

Faktisko migrāciju abi putni uzsāka katrs citā laikā. Mare startēja ātrāk un lidoja daudz „pareizāk”, tāpēc pirmajā lielajā atpūtas un barošanās vietā ieradās ātrāk, attiecīgi daudz vairāk laika varēja veltīt spēku atjaunošanai un barības meklējumiem. Bille daudz maldījās, atlidoja gandrīz turpat, kur Mare vēlāk un, diemžēl viņas pirmā apstāšanās vieta tā arī palika pēdējā. Tieši uz Baltkrievijas un Ukrainas robežas (robežupē!) viņa gāja bojā, visticamāk kāda plēsēja uzbrukumā. Billes raidītāju palīdzēja atgūt Marina Dmitrenoka saziņā ar Baltkrievu robežsargiem. Visā dokumentētajā migrācijas gaitā abas māsiņas nevienu brīdi neceļoja kopā.

Mares tālākās gaitas

Raidītāji ir devuši neaptverami daudz jaunas informācijas. Patiesībā daudz vairāk jauna ir par to, kā putni „ziemo”¹⁶, pareizāk sakot, kā tie rosās pa Āfriku, jo ziemošanas „vieta” ir diezgan nosacīta, Āfrikā esot putni nolido krietni vairāk, nekā ligzdošanas laikā, kad regulāri jālido pēc barības un atpakaļ. Taču Āfriku šoreiz atstāsim „aiz kadra”. Ļoti gribētos uz „datiem” uzlikt bildi. Aizbraukt uz turieni¹⁷. Vieta nav bīstama, tikai tur nav gsm sakaru, tāpēc lielāko daļu ziemas Mare pavada nezonā, un ja viņas datus neizdotos iegūt, tad viss, kas notiek tur, mums paliktu nezināms.

Pirmā vasara (2017. gads)

Mare atgriežas Eiropā, aizlido gandrīz līdz Moldovai, bet atgriežas un ganās Rumānijā, Donavas lejtecē netālu no Brailas. To, ko nozīmēja „tikt pie viņas datiem”, vislabāk raksturo fragmenti no manas sarakstes¹⁸ ar Emanuēlu Baltagu (Emanuel Ştefan Baltag), kas ir mana kontaktpersona Rumānijā – viņš pats parakstās kā Manu, kā es viņu arī godāju.

9.7.2017. 14:02 MS: In attached screenshot you can see recent (the last one of yestarday) locations of out last year’s stork called Mare … Since she was further north before and then returned back where she is now, I think this is about her „final” destination this summer, so very likely she will stay there until next migration¹⁹. … (I’ll go myself, with plane, and for now I have 0 budget to do so, so I’m interested in maximally cheap options)? It may take 30 minutes and it may not be easy within one week, so the realistic approach would be something like one week […]

22.7.2017. 21:33 MS: I have two important news. Unfortunately I cannot go to Romania next week because I still have to complete domestic nest inventory wich is irreplaceable and I must do it. The other one is (expected but not so nice) news that Mare’s tag memory is full, so we are running out of time.²⁰ Attached is her last five days – it is pretty much the same area but my question is – is it accessible?

23.7.2017. 21:25 EB: … Yes, that area is accessible, if is not raining! Emanuēla atbilde: jā, tai teritorijai var piekļūt, ja nelīst, ir cerīga, taču kurš var garantēt to, ka lietus nelīs? Viņš rezervē man autobusa biļeti no Bukarestes (kurp lidoju) uz Konstanci, no kurienes dosimies „ķert Mari” atsūtot arī šķietami detalizētu informāciju, kur autobuss atrodas un visu citu, kas būtu jādara. Bukarestē esmu 14:41, no lidostas iznāku bez stresa, bet tālāk nekas nav kā solīts. Man nav ne mazākās nojausmas, kur autobusu meklēt, angliski neviens nerunā un vēl joprojām īsti nesaprotu, kā es satieku personu, kas minēto autobusa kompāniju pārstāv. Viņš man kaut ko cenšas skaidrot rumāniski, tad ved mani uz autostāvvietu, kur iesēdina vieglajā automašīnā un liek gaidīt (vēl kādu). Sajūta ir neomulīga, bet īsti cita varianta nav. Pēc laba laika kungs ierodas ar kādu dāmu (acīmredzami vēl kādu pasažieri), ko iesēdina man blakus, bet vēl joprojām nekas nenotiek.

15:57:21 sūtu īsziņu Manu: This is odd. Me and one other passenger are sitting in a car in parking lot and nothing happens. No driver, no information… I hope I will get where I should. Bet par laimi jau pēc pāris minūtēm (15:59:53) varu ziņot: Departing. Kaut gan braucam, stress vēl kādu laiku saglabājas, jo nav jau pārliecības, ka braucam pareizi. Vairs neatceros, vai tā bija mana ceļabiedrene, kura runāja gan rumāniski, gan angliski, vai to pastāstīja Manu pēc tam, bet kompānijai bija gadījies pārdot vairāk biļešu nekā salien vienā autobusā (un par maz priekš diviem). Tad nu viņi mums atsūtīja pretī vieglo mašīnu…

Tālāk gan viss notiek pēc plāna. Pie Mares brauksim rīt un, ja neveiksies, mums būs vēl vismaz divas dienas rezervē. Ekspedīciju komandē Manu, šoferē Pauls Dinka (Paul Dincă). Svaigākie Mares punkti mūs aizved uz rīsa laukiem (vienīgajiem Rumānijā) un izdodas arī atrast ceļu, kas ved domājami vajadzīgajā vizienā. Tuvojoties Mares vietai, sāku peilēt pa mašīnas logu un 10:51 ir pirmais punkts, kur bāzes stacija vēsta – ir signāls! Braucam tam tuvāk pēc katras reizes, kad putns pazūd, bet visu lejuplādēt tā arī neizdodas (6. attēls).

No pēdējās vietas (11:44) ar antenu sekojot virzienam, rodas sajūta, ka putns ir gaisā un kaut kur aizlido. Tā kā ir ļoti karsts²¹ un pats dienas vidus, 12:23 izlemjam braukt paēst un atgriezties pēcpusdienā, cerībā, ka Mare būs kaut kur tepat atpakaļ.

Atgriežamies un uzreiz braucam uz rīsa lauku, kurā putns varētu atrasties. Antena signālu uzķer 15:09, pēc tā spriežot Mare ir kaut kur turpat, kur no rīta. Braucam turp. Tad nepilnā pusstundā (līdz 15:26) lejupielādēju 127 datu porcijas un tad visi Mares dati ir iegūti, un raidītāja atmiņa ir notīrīta.

Melnie stārķi dīķos ir arī citur, kopā lieli desmiti vai pat simti. Beidzot varu sākt skatīties arī uz putniem. Laukos kopā ir daži zivju gārņu, vismaz 10 rudie gārņi, vairāk nekā 40 baltie gārņi, vismaz 10 zīda gārņi, 5-6 dzeltenie gārņi un no rīta virs dīķiem riņķoja kādi 20 sārtie pelikāni.

Turpmākās divas dienas ir viena bauda – brauciens uz Donavas deltas kāpām ar bruņurupučiem, lielaču pāri, melnpieres čakstēm un, protams, Kaspijas kaijām un pēdējā dienā (ne man par godu, bet tāpēc, ka esmu trāpījies uz sezonas noslēgumu) pašu no Melnās jūras svaigi zvejotu mīdiju balle visiem stacionāra darbiniekiem. Gada ēdienreize!

Nekad nevajag pārāk atslābināties. Mērfija likums vēsta, ja Tev šķiet, ka viss ir kārtībā, Tu kaut ko neesi pamanījis. Viss nostājas savās vietās nākamajā rītā, kad jābrauc mājup. Izraksts no piezīmēm: Manu mēģina rezervēt biļetes uz autobusiem. To nav, Variants ir vilciens. 9:45 esam stacijā, bet izrādās, ka nav vairs nevienas biļetes uz Bukaresti… Kreisie pārvadātāji – viens uzprasa, bet vadā velosipēdistu grupu un tur nav vietas. Pie autobusiem spieto cilvēki, kam vajag tikt uz Bukaresti.²² Piebrauc viens DirectAirport. Manu pieiet pie šofera, tas saka, ka varētu būt divas vietas, ja pietiks vietas bagāžai. Gaidām. Viens rezervētais pāris ir bez bagāžas. Tad ierodas grupa, kam ir visas pārējās vietas – 13 jaunkundzes ar nejēdzīgām mugursomām, kuras tomēr izdodas salikt. Sola mani paņemt. Manu samaksā 70 L, atdodu viņam palikušos 30 L un esmu busiņā. Izbraukšana paredzēta 10.30, tagad ir 10:28, braucam 🙂 Kamēr gaidām iespējamo autobusu, gandrīz pāri stacijai pārlido divi kāši ar Pelec. onocrotalus²³. Rumānija.

Īsā versija par tālāko ir manā e-pastā Manu, ar kuru nosūtu viņam arī lejupielādes shēmu: Hi, Manu! Attached is the picture of our activities and Mare’s location. Unfortunately her tag has not fixed anything until the download was complete – the 1st location appear exactly at the moment when I completed the download. Our position is Mare [viss] 15:26, her position „Final download” – distance 300 m (yellow line). She must have been in a ditch or, visible on the bank because we could see birds from that corner²⁴. I will check all pictures once more.

A word on my homeward journey. My flight was changed from Vienna to Frankfurt causing me additional trouble also there (almost running through that huge airport to get boarding pass, then security check and then to reach the gate) – and no time to eat anything properly all day. So I decided to buy a meal in AirBaltic flight. Even without comparison with the night before it was tasteless and terribly expencive – 8 Euros for a little bunch of badly boiled rice and stone-soft chicken… So it appear to be adventure travel²⁵ (back home).

Otrā vasara (2018. gads)

Mare kļūst par pirmo no izsekotajiem putniem, kam nekas slikts negadās arī atceļā no otrās ziemošanas un beidzot ir izredzes sagaidīt viņu Latvijā. Vismaz tā gribas cerēt, taču Mare ar atgriešanos nemaz nesteidzas. Āfriku viņa pamet tikai 29. aprīlī, kad stārķiem jau sen jābūt olām. Acīmredzot, iepazīs iespējamo ligzdošanas rajonu – vismaz tā es ceru.

Mare patiešām sasniedz Latviju, taču dzimtene neizskatās pārāk pievilcīga. Viņa nezina, ka ziemā sniega gandrīz nav bijis un arī pavasaris ir bijis ļoti sauss, bet viņa redz to, ka liela daļa šķietami piemēroto barošanās upīšu ir sausas. Viņa veic pagaru izlidojumu gandrīz līdz Ventspilij un tieši pārlido vairāk nekā 100 izcirtumiem – taču viņas redzamības zonā tie nav saskaitāmi…

Kopš arī mēs lidojam ar lidmašīnām un varam uz visu paskatīties no gaisa, to saprast ir vieglāk, bet tā īsti izprast to, cik tālu redz putni, ir grūti. Kādu laiku vēlāk, lai noskaidrotu, vai, ceļojot pāri Sahārai, stārķi varētu orientēties pēc Sarkanās jūras krasta un/vai Nīlas, es sūtu vēstuli Eiropas lielākajam ekspertam par putnu redzi – Birmingemas universitātes profesoram Gremam Mārtinam (Graham Martin)²⁶. Mans jautājums viņu izbrīna, jo savā tikko izdotajā grāmatā²⁷ viņš nav iedomājies iztirzāt, cik tālu putni redz lielus objektus. Viņš pārprasa dažādas detaļas par lidojumu augstumu un varbūt tāpēc atbilde, ko es no viņa saņemu, ir ļoti detalizēta:

I think at the Flight altitude that you are recording (between 400m and 1600m), Storks would not have any problem seeing large landscape features at a great distance. What they actually are able to see is likely to be limited by atmospheric conditions (dust, moisture) rather than their vision as such. I think we can assume that a stork will have an acuity of about 1 minute of arc, this is below that of an eagle or vulture but better than that of smaller birds, such as a pigeon or large passerines. At an altitude of 400 m the horizon will be 71 km away, and if viewing conditions were perfect an animal with an acuity of 1 minute would be able to just detect an object 21 m wide at the horizon, if it contrasted highly with the background (say a black object against the sky). At an altitude of 1600 m the horizon will be 142 km away and the just detectable object at that distance would be 42 m wide. Therefore, under perfect atmospheric conditions even relatively small objects should be visible. So hills, rivers, lakes would be easily detected.²⁸

Kā viņi to zina, mēs nezinām, taču Mares maršruts nešķiet nejaušs. Mare pielido tuvāk par 200 metriem pie piecām (man zināmām) ligzdām, tuvāk par 500 metriem – septiņām ligzdām, bet tuvāk par 1000 m – 11 ligzdām. Tas šķiet tālu, taču no fotoslazdu datiem par citām ligzdām ir zināms, ka svešo putnu apmeklējumi ir ļoti īsi. Īsākais dokumentētais apmeklējums ilgst tikai 3 sekundes. Raidītāji pat visintensīvākajā reģistrācijas režīmā datus ieraksta ik pa 5 minūtēm, bet lielāko daļu laika – ik 20 minūtēs. Ja putns lido ar ātrumu 36 km/h (= 10 m/sec), tas var pielidot pie ligzdas (2 minūtēs), mazāk nekā minūtē „nokārtot lietas” (piemēram, konstatēt, ka „šīs ligzdas puisis man nepatīk”) un atgriezties savā lidojumā no 1200 m attāluma. Protams, varētu sagaidīt, ka maršrutā vajadzētu būt robam uz ligzdas pusi, taču līnija jau tikai savieno datu punktus. Jāņem vērā arī tas, ka fakiskais lidojuma maršruts var būt krietni garāks nekā reģistrētais. Uzņemot augstumu, putns riņķo ar plašu perimetru, taču datu punkti šādos gadījumos savienojas taisni, uz kartes veidojot nevis riņķa līnijas, bet dažāda garuma staru zvaigznītes. Mēs nezinām, cik no šīm ligzdām Mare ir apmeklējusi vai mēģinājusi apmeklēt. Noteikti vienu, jo viņas reģistrētais punkts ir sēdvieta kokā redzamības attālumā no ligzdas. Taču viņa apmeklē un kādu laiku uzturas divos kokos tur, kur nekādas ligzdas nav zināmas. Braucu turp, cerībā varbūt uzzināt kādu līdz šim neatrastu ligzdu. Ligzdu tur nav, taču patiesi interesanti ir tas, ka abi šie koki ir ļoti līdzīgi Mares dzimtajam ozolam gan pēc izmēra, gan novietojuma mežaudzē.

Mare ātri pamet Latviju un par laimi pārceļas līdz pat Polijas ZR stūrim, kur uzturas lielāko daļu vasaras. Tomēr, viņa pamanās veikt arī „nelielus” izlidojumus uz rietumiem un uz DA līdz pat Baltkrievijas un Ukrainas robežai. Lielākais attālums starp viņas „teritorijas” trīsstūra virsotnēm pārsniedz 600 km, bet šī trīstūra aptvertā platība ir lielāka nekā 80000 km2. Tāpēc tas, ka mums ar Zandu Briķi, kas šoreiz piesakās mani šoferēt, izdodas Mari atrast un lejuplādēt viņus iepriekšējās sezonas datus, ir liela veiksme.

Ir ļoti iespējams, ka viņa ir apmeklējusi (vai pat apdzīvojusi) kādas ligzdas arī Polijā, taču vietējos atbalstītājus atrast neizdodas, bet bez tādiem riskēt līst mežos, no kuriem daudzi ir privāti, negribās.

Tiktāl viss ir labi un atliek gaidīt nākamo gadu, kad, jādomā, beidzot Mare sāks ligzdot. Tobrīd domāju, ka tas notiks kaut kur tur, kur šogad viņa ir „plosījusies”.

Trešā vasara (2019. gads)

Mare nesteidzas arī tagad. Arī tagad Āfriku viņa atstāj tikai 2. aprīlī, kad vairums stārķu jau ir atgriezušies Latvijā, bet viņas turpmākais lidojums ir ļoti ātrs un mērķtiecīgs. Taču viņa atkal mūs apčakarē. Aizlidojusi līdz Polijas ZA stūrim viņa pagriežas un tajā pašā dienā sasniedz nelielu meža masīvu Austrumprūsijā – Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur arī apmetas. Sākumā ceru, ka tā ir tikai īslaicīga uzturēšanās vieta, taču dati arvien vairāk vedina domāt par ligzdu. Tā kā olas ligzdā ir drusku ilgāk par mēnesi, bet pie mazuļiem putni stāv klāt ne vairāk par pāris nedēļām, laika nav daudz.

Jāatrisina loģistika (vai uz vietas ir, kas var palīdzēt ar transportu) un jādabū vīza. Kad esmu visu sarunājis un varu braukt „rīt”, dodos pēc vīzas, cerot, ka to var dabūt ātri. Ir piektdienas vakars un pirmajā kantorī, kur esmu aizgājis, steidzamo vīzu man piedāvā tikai aiznākamajā pirmdienā. Tas ir daudz par vēlu. Darbiniece redz, ka, viņas atbildi saņēmis, esmu pilnīgā neģīmī un pretēji biznesa principiem, piedāvā man sazināties ar citiem kantoriem, kur varbūt var vīzu saņemt pēc nedēļas, t.i. nākamajā piektdienā. Vienā tiešām tādu iespēju piedāvā un es jožu turp. Cena ir diezgan skarba, taču tad es vismaz varu paspēt, kamēr putnam vēl vajadzētu būt ligzdā un kamēr ir, kas mani turp var aizvest.

Drošības pēc atstāju Rīgā visu, ko var atstāt – gan teleobjektīvu, gan gps, gan citas aizdomīgas lietas. Pat piezīmēm ņemu pilnīgi tukšu grāmatiņu. Ja nu kaut kas saies greizi, vai Mares ligzda izrādīsies kādā armijas poligonā, lai izskatos pēc parasta tūrista. Sarakste ar kolēģiem no Ribačijes stacionāra liecina, ka tāda iespēja ir visai reāla.

Piedzīvojumi tomēr sanāk, līdz Krievijai neaizbraucot. Vīza man ir jāizņem piektdienā pēc 16:00 un tās pašas dienas vakarā man ir autobuss. Kantorī ierodos kādas 10 minūtes pēc noteiktā laika. saņemu savu pasi, parakstos, ka esmu saņēmis un darbinieks (automātiski) piesaka – pārbaudiet. Paklausu. Pases numurs pareizs, mani dati arī, bet tad, pārlasu divreiz un tomēr. Mana vīza ir izdota „1. jūlijā”, bet derīga tā ir no 14. jūnija (tā diena) desmit dienas…

Saku – kaut kas te nav kārtībā. Darbinieki satraucas, jo ir diezgan skaidrs, ka tāda vīza var radīt problēmas uz robežas. Sākas savanīšanās ar atbildīgo darbinieci no Krievijas konsulāta (tā darba laiks ir līdz 16:00), kas acīmredzot ceļojumu biroja dāmām ir labi pazīstama. No turienes pieprasa skenējumu, lai pārliecinātos par kļūdu. Birojā ir skeneris, manu pasi ieskennē un aizsūta. Sazvanīšanās turpinās, varbūt arī tādēļ, ka esmu pateicis, ka bez pases es prom neiešu. Izrādās, ka konsulātā kāds tiešām ir „nolaidis pamatīgu Raini” un nepareizs datums ir iespiests kādās mazpadsmit pasēs. Zināmas viņiem esot tikai dažas un tagad ir jāapzina pārējās. Sākas citu, pases jau izņēmušo klientu apzvanīšana, bet viena no darbiniecēm ar manu pasi dodas uz Krievijas konsulātu. Taisos līdzi, bet viņa braukšot ar riteni, tad nu palieku gaidīt. Sēžu, klausos, apceru, ka tas var nozīmēt lielas problēmas vai arī to, ka viss izies gludi. Īsi pirms pieciem darbiniece ir atpakaļ, un šoreiz viss ir kārtībā. Pasē ir ielīmēta cita, pareiza vīza.

Taču nekas vēl nav beidzies. Autobuss Lietuvas – Krievijas robežu šķērso nakts vidū. 3:18 pases savāc leišu robežsargi, 3:59 tās atdod, 4:21 esam Krievijas robežpārejas punktā, dodos cauri viens no pirmajiem, bet esmu otrā pusē tikai 4:45. Robežsardze pēta manu pasi (kas, reiz atstāta kabatā karstā laikā ir sviedros samirkusi, bez zeltītā ģerboņa uz pirmā vāka), bet vēl vairāk viņa pēta vīzu. Pareizāk sakot vīzas, kas ir divas, viena virs otras. Skenē. Tad atkal pēta. Raksta datorā kaut ko. Atkal skenē. Prasa vai es esmu pasi samērcējis – saku, esmu gan, bet tas bija sen. Atkal pēta. Bet tad tomēr atdod, un esmu ticis cauri tikai ar „mazu” stresiņu.

6:50 no rīta izkāpju Kaļiņingradas autoostā un nu man pāris stundas jāgaida, līdz ieradīsies mana atbalsta komanda – Ribačijes stacionārā strādājošais pētnieks Vaidas ²⁹ un students Iļja (Ilja Ishenko), kas varētu piekāpt pie ligzdas. Ar pāris apstāšanās vietām (veikali, lai iepirktu pārtiku u.tml.) pa ceļam dodamies uz domājamo ligzdu. Ligzda izrādās pavisam reāla un raidītāja dati – ļoti precīzi. No pārdesmit ticamākajiem punktiem esmu izskaitļojis varbūtējo ligzdas vietu un vēlāk pārmērot, tā izrādās dažus metrus no šī teorētiskā punkta. Tas, ka Mares ligzdā nav, ir skaidrs jau pieejot (11:07), jo bāzes stacija „klusē”, bet pieejot redzam, ka ligzdā stāv putns. Tātad, pie mazuļiem stāv tēviņš.

Uzmēru koku, un izdomāju, ka pašam klāt nav jāsēž. Ieslēdzu bāzes staciju, cerot, ka baterijas izvilks pietiekami ilgi, notēmēju antenu pret ligzdu, atbalstot to pret piemērotu zaru, un ejam ārā.

Mūsu autiņš atrodas delzceļmalā nepilna kilometra attālumā un nejauši piebraukušajam dzelzceļniekam mēs noteikti izskatāmies aizdomīgi – vietai pilnīgi nepiemērota mašīna ar Lietuvas numuru, meža drēbēs ģērbušies vīri ar kaut kādiem striķiem un dīvainiem instrumentiem. Ieēdam kaut ko, tērzējam un pēc pāris stundām dodamies atpakaļ, cerībā, ka putni pa šo laiku būs nomainījušies. Tā arī ir – pieejot redzu, ka ligzdā stāv cits putns, bet ligzdas novietojuma dēļ nepaspēju pamanīt ne gredzenu, ne raidītāju, jo Mare tūlīt izlido. Bāzes stacija apliecina, ka tā ir bijusi viņa, jo visi dati ir lejuplādēti. Misija izpildīta, kaut kan tikai daļēji. Putnu uzvedība liecina, ka ligzdā ir jābūt pavisam maziem cāļiem, taču redzēt tos nevar. Piekāpt neizdodas, jo kāpšļu nav, un pārmest striķi pa kuru varētu piekāpt, nespējam. Turklāt, tagad traucēt punnus nav labi. Jau tā putns ir nodzīts no ligzdas un riņķo. Tāpēc savācam visus trimpliņus un dodamies prom.

Braucienam tomēr ir „mazuma piegarša”, jo gribas pārliecināties par to, ka ligzdošana ir sekmīga. Tāpēc jau pirmajā reizē piesaku, ka mēģināšu atbraukt vēlreiz, ja izdosies savākt šim mērķim vajadzīgo naudu. To nodrošina prāvs ziedotāju pulks (Paldies visiem!) dažu dienu laikā un otrais brauciens noris mazliet mierīgāk. Ar vīzu nav nekādu problēmu. Lai izvairītos no nakts robežas, izlemju braukt caur Liepāju un Klaipēdu. Līdz Klaipēdai nokļūstu eleganti, taču tur izrādās, ka uz Kaļiņingradu no Klaipēdas tajā dienā vairs nav biļešu. Ir taču kūrorta sezona! Tieku ar dienas novēlošanos, pie viena pārliecinājies, ka Klaipēdā nav arī brīvu vietu nevienā normālas cenas viesnīcā. Kaļiņingradā uzreiz mēģinām nopirkt man biļeti atceļam un izrādās, ka iecerētajā datumā nav arī tās – Rīga ir populārs galamērķis. Arī mājup varu braukt dienu vēlāk un labi, ka Ribačijes stacionārā ir iespējas palikt, lieki netērējoties.

Šoreiz atbalsta komanda ir cita – mēs braucam ar stacionāra mašīnu ³⁰ un mani eskortē gan stacionāra pētnieks Miša (Mikhail Markovets) un tā direktors Ņikita Čerņecovs (Nikita Chernetsov). Pie ligzdas nokļūstam gandrīz pusdienlaikā. Tā kā sagaidāms, ka mazuļi jau ir lieli, vecāki pie tiem vairs klāt nestāv un izredzes kādu pārtvert dienas vidū ir visai nelielas. Tā arī izrādās. Ligzdā ir divi ļoti omulīgi cāļi. Līdzīgi kā iepriekš, atstāju raidītāju un ejam gaidīt. Kopā nostāvam gandrīz trīs stundas, taču ar to ir par īsu. Mare neparādās. Mums ir jābrauc atpakaļ, jo līdz dienas beigām šoferim ir jāpaspēj kaut kas Kaļiņingradā un līdz turienei vēl ir jāaizbrauc.

Stāsts turpinās, bet cik mēs no tā vēl uzzināsim, ir atkarīgs no Jūsu intereses un atbalsta.

Papildus literatūra

Bobek, M., F. Pojer and L. Peške (1997). Africká odysea v datech. Praha. 12 lpp.
Bobek, M., F. Pojer, L. Peske & J. Šimek (2001a): Migration patterns of Black Stork (Ciconia nigra) from the Czech Republic as revealed by satellite and VHP telemetrie. In: Third International Black Stork Conference. Forneau Saint-Michel, Belgium: 61.

 

1. https://forums.dabasdati.lv/viewtopic.php?f=28&t=1686&start=3200
2. Visu diskusiju var skatīt: https://forums.dabasdati.lv/viewtopic.php?f=28&t=1686&start=3280 un vairākās sekojošajās lappusēs.
3. Šeit un turpmāk visi citāti kursīvā pelēki, bet citētie teksti no vēstulēm un rakstiem angliski tumšzili
4. Bobek, M., Hampl, R., Peske, L., Pojer, F.,Somek, J. and Bures, S. (2008) African Odyssey project–satellite tracking of Black Storks Ciconia nigra breeding at a migratory divide. J. Avian Biol. 39: 500–506.
5. Čehu melnajiem stārķiem dotie vārdi
6. Mātīte Dominika atstāja ligzdu augusta sākumā, viņas cāļi Vaclavs un Otakars atstāja ligzdu kopā 21. augustā un viņas partneris Krištofs pameta ligzdu 4. septembrī (1. tabula).
7. Mūsu izsekotie jaunie putni iespējams, ceļoja kopā ar vecākiem vai brāļiem un māsām.
8. Miroslav Bobek, Lubomir Peske, Premysl Rabas, Frantisek Pojer, Jaroslav Simek, Gopinathan Maheshwaran, Ondrej Abonyi (2004). New Odyssey. Journey of Black Storks from Siberia to India. Czech Union for Nature Conservation, BO No. 1/97, and Czech Radio Online. Prague, 2004
9. William S. Seegar, Protagoras N. Cutchis, Mark R. Fuller, Joseph J. Suter, Vipul Bhatnagar, and Joseph G. Wall (1996). Fifteen Years of Satellite Tracking Development and Application to Wildlife Research and Conservation. in Johns Hopkins APL Technical Digest, Volume 17, Number 4:401-411.
10. Saistībā ar (Latvijā) notiekošo (melno stārķu satelīt)izsekošanas projektu vienā no interneta forumiem izraisījās diskusija par to, kā ceļo janie putni. Es gribētu uz to reaģēt ar faktiem nevis „versiju”, […] tāpēc es gribētu zināt vai Jums ir pierādījumi par to, ka jaunie putni no vienas ligzdas ceļo kopā ar vecākiem vai brāļiem un māsām (un par pretējo – ka viņi tā nedara)! Lūdzu uzskaitiet visus gadījumus, kad ir izsekoti vairāk nekā divi vienas ligzdas jaunie putni un miniet, kāds ir bijis rezultāts – kas ar jaunajiem putniem noticis un kā tie ceļojuši – kopā vai atsevišķi. Paldies par šo konsultāciju un atbildei veltīto laiku!
11. … cāļi ceļo atsevišķi, bez jebkādas sasitības ar brāļiem vai māsām. Mans viedoklis ir arī tāds, ka (Beļģijā) pirmā gada putni sāk ceļot vairāk nekā trīs nedēļas pirms vecajiem putniem un Āfrikā ierodas vieni. Žerārs Žadūls.
12. Tulkots tikai izceltais teksts: … mani lauku dati (Spānijā) liecina, ka brāļi un māsas sāk neatkarīgu dzīvi no paša sākuma […] Nav nekādu pierādījumu tam, ka jaunie putni ceļotu kopā ar vecākiem vai ar brāļiem un māsām. Luiss Santjago Kano
13. Viena lieta ir droša par šiem četriem putniem – tie nav migrējuši kopā. Demjens Ševaljē
14. Dati ir šādi: Abi jaunie putni ir mātītes no vienas ligzdas, kas atrodas netālu no []. (dzimums noteikts, balstoties tikai uz mērījumiem, bet tie bija pārliecinoši abās reizēs – gan putnus gredzenojot, gan liekot raidītājus. Otrais (Bille) ir šķīlies 4. jūnijā (23:00), [gredzenu numuri], raidītāju liekot, bija 59,6 dienas vecs, svēra 2,79 kg (svars nav izcils, bet ir apmierinošs), raidītājs e-obs 3060, pirmais (Mare) ir šķīlies 3. jūnijā (6:12), [gredzenu numuri], raidītāja likšanas brīdī 61,3 dienas vecs, svars 2,73 kg, raidītājs e-obs 2699. Abi šķilšanās laiki ir rēķināti, tātad var būt ar kļūdu +/-1diena. Tā kā vārdu došana šiem abiem „jau notiek”, es drīz varēšu paziņot rezultātus.
15. Tikai pasvītrotais teksts: es varu pateikt, ka (lejupielādes laikā) es putnus neredzēju, jo ligzdā viņi vairs nebija. Tomēr viņi vija pietiekami tuvu, lai bāzes stacija uztvertu raidītāju – pirmajā pieturvietā ārpus ligzdas vai ceļa uz to.
16. par šo terminu man pamatīgi uzbrauca Pīters Mundijs (Peter Mundy), kad ciemojos pie viņa Zimbabvē 1998. gadā. Viņš teica – tas ir tāds Eiropā uz vietas sēdošu cilvēku izgudrojums. Ziemojam mēs te, Eiropā. Tur, kur ir putni, ziemas nav.
17. Varbūt uzrodas kāds sponsors, kas pats grib pasildīties un pie viena palīdzēt iegūt vērtīgas zināšanas – ģenerālsponsoram braucienam uz Mares „vasarnīcu” vieta ir garantēta :)
18. Oriģinālu teksti citēti ar visām drukas kļūdām, kā uzrakstīti. Citāti ir citāti, taču arī tādēļ, ka kļūdu daudzums raksturo steigu, kādā viena vai otra vēstule rakstīta un/vai stresu, kas saistīti ar šī jautājuma risināšanu
19. Es domāju, ka šī ir viņas „gala” stacija šajā vasarā un ļoti iespējams, ka viņa tur uzturēsies līdz nākamajai migrācijai.
20. Otra (svarīgā ziņa) ir (gaidīta, bet ne tik laba) ziņa par to, ka Mares raidītāja atmiņa ir pilna, tātad (bez lejupielādes) katra nākošā diena nozīmē zaudētus datus.
21. Pusdienu vietā termometrs vēsta, ka gaisa temperatūra ir +36°C, bet prognoze sola +42… Uz ēdienu te jāgaida vairāk nekā pusstundu, taču alu mums pasniedz atzdesētās glāzēs
22. Manu kaut kādā brīdī taisnojās, ka neko tādu viņš nav pieredzējis nekad, tāpēc arī biļetes iepriekš nav nopirktas.
23. Sārtais pelikāns
24. Viņai vajadzēja būt grāvī, vai redzamai uz dambja, jo tanī stūrī mēs putnus redzējām.
25. Tulk: Piedzīvojumu ceļojums. Pārtulkota ir tikai politkorektā daļa, pārējais teksts tiešraidē tiktu aizstāts ar „pīiiii”
26. BSc, PhD, DSc, Emeritus Professor, School of Biosciences, University of Birmingham, UK.
27. Graham R. Martin 2017. The Sensory Ecology of Birds. Oxford University Press.
28. Es domāju, ka lidojuma augstumā, kādu jūs reģistrējiet (starp 400m un 1600m) [melnajiem] stārķiem nevajadzētu būt problēmām pamanīt lielus ainavas elementus lielā attālumā. To, ko viņi var ieraudzīt, visdrīzāk ierobežo atmosfēras apstākļi (putekļi, mitrums), nevis viņu redze kā tāda. Es domāju, mēs varam pieņemt, ka stārķa redzes asums ir apmēram 1 minūte no loka, tas ir mazāk nekā ērglim vai grifam, bet labāk nekā mazākiem putniem kā baložiem vai lielākiem zvirbuļveidīgajiem. 400 m augstumā horizonts atrodas 71 km tālu un, ja redzamība ir nevainojama, dzīvnieks ar 1’ redzes asumu pie horizonta spēj atšķirt 21 metru platu objektu, ja tas pietiekami atšķiras no fona (piemēram, melns objekts pret debesīm). 1600 m augstumā horizonts būs 142 km tālu un tādā attālumā objektam lai to varētu atšķirt, ir jābūt 42 m platam. Tātad nevainojamos atmosfēras apstākļos pat samērā nelieliem objektiem ir jābūt redzamiem. Pakalnus, upes, ezerus [putni] ieraudzīs ļoti viegli.
29. lietuvietis Vaidas Palinauskas ar savu mašīnu
30. šoferis Vladimirs Saļihovs (Vladimir Salikhov)