… tad jūs kaut ko neesat pamanījis. Tā Mērfija likums un dzīve kārtējo reizi apstiprināja, ka tā arī viss notiek. Kad man sestdienas rītā zvanīja kāda satraukta goru sekotāja, es viņu nomierināju, apgalvodams, ka satraukumam nav ne mazākā pamata. Runāju ar lielu pārliecību tāpēc, ka pats tā tiešām domāju. Taču, atbildējis uz zvanu, es pievērsos pieejamajiem datiem tuvāk, lai noskaidrotu, kā tad ir patiesībā. Jo vakar, ieraudzījis kartē maršrutu pēc signāla parādīšanās, es punktus vispār nepārbaudīju. Mani bija maldinājušas “nezonas dienas”, kas arī parādās kā pēdējās dienas maršruta sastāvdaļa. Punktu pārvietošanās 5 m diapazonā lika lejuplādēt datus, lai skatītos, kāds tad ir putna aktivitātes indekss. Kad ieraudzīju, ka visiem pieciem punktiem tas ir 4, es jau sapratu, ka Kate Latvijā nekad vairs neatgriezīsies. Viņa uz visiem laikiem paliks Jemenā.
Gribējās vēl sagaidīt apstiprinājumu ar vēl dažu dienu datiem. Svētdien signāla nebija, un tas viesa cerības, ka putns ir devies prom, kas būtu ļoti laba ziņa. Taču vēl dienu vēlāk signāls atkal bija un, diemžēl tas apstiprināja vissliktāko. Vēl jau tīri teorētiska iespēja pastāv, ka Kate ir dzīva, taču tā ir tik teorētiska, ka būtu patiešām jānotiek brīnumam… Sliktākais šajā stāstā ir tas, ka Kates raidītāju (un līdz ar to detaļas gan par viņas ceļojumu cauri Arābijai, gan tuvāku informāciju par varbūtējo nāves cēloni) atgūt diez vai izdosies. Jemenā plosās (pilsoņu) karš un Adenas apkārtne, pēc viena no situāciju vislabāk pārzinošo Eiropas ornitologu – plēsīgo putnu eksperta un Tuvo Austrumu putnu speciālista – Ričarda Portera vērtējuma ir viena no bīsatmākajām. Turklāt, pat ja atrastos drosminieks, kas būtu gatavs doties meklēt beigtā putna raidītāju, pēc tā iegūšanas pastāvētu liels risks tā neatgriezeniskai nonākšanai nepareizās rokās. Pēc R. Portera vērtējuma, Jemenā varētu būt pārāk daudz tādu ierēdņu, kuri šādu aparātu uzskatītu par Izraēlas spiegošanas instrumentu. Šādi gadījumi jau esot bijuši ar grifiem blakus esošajā Saūda Arābijā. Atgriežoties pie Kates nāves cēloņa puslīdz skaidrs ir tikai tas, ka cilvēkiem laikam nav tiešu nopelnu Kates bojā ejā – ja vien par tādu neuzskata klimata pārmaiņas. Jau Kates novirzīšanos no kursa izraisīja slikts laiks un spēcīgs vējš, bet pār R. Portera domām Kates bojā eja varētu būt saistīta ar tropisko ciklonu Čapala, kas šodien sasniedza Jemenas piekrasti. Tiesa, Kate gājusi bojā jau dažas dienas iepriekš – visticamāk 30. oktobra agrā rītā vai iepriekšējā naktī, 531 dienas vecumā. Tā kā raidītāja atrašanās vieta pēc Google kartes ir lēzenas kalnu kores virsotne, tā, iespējams, bijusi putna pēdējā nakšņošanas vieta (sk. attēlu) un šajā stāstā punktu varētu būt pielicis arī kāds plēsējs.
“Ainava” Kates pēdējā naktguļas vietā no Google virtuālās kartes
Bija grūti par to rakstīt un atliku to, patiesībā nezinu, uz ko cerot, jo izredžu saņemt labas ziņas bija diezgan maz. Tieši otrādi. Pēc līdzšinējās pieredzes ar citiem putniem – gan melnajiem stārķiem, gan plēsīgajiem putniem, bija statistisks pamats sagaidīt ne tik labas ziņas. Pareizāk sakot – ziņu trūkumu no pazuduša putna. Šī varbūtējā satraukuma pamats bija Feja. Pirms sešām dienām Feja bija paveikusi neiedomājamo – šķērsojusi Vidusjūru, teju tās platākajā vietā – no Grieķijas uz Lībiju (vismaz 578 km virs jūras), turklāt, gandrīz pilnīgi droši, veikusi to pa nakti, kas ir pirmais zināmais tāds lidojums melnajam stārķim (detaļas var skatīt angļu versijā sājā pašā lapā). Vēl trakāk – pēc Vidusjūras šķērsošanas viņa turpināja lidojumu pāri Sahārai faktiski bez apstājas. Ir droši zināms tas, ka 46 stundu laikā viņa ir nolidojusi 1221 km un vienas dienas lidojums pārsniedz 800 km. Tas jau bija fenomenāli. Taču Feja nav pirmais stārķis ar raidītāju, kas Vidusjūru ir pārlidojis. Pērn to pašu paveica jaunais putns no Bavārijas. Arī tas putns uzreiz pēc jūras pārlidošanas devās pāri Sahārai un tur arī pazuda. Kad no Fejas signāla nebija jau sesto dienu, es jau sāku sevi pieradināt pie domas, ka arī viņa… Nu jā. Līdz šodienai, kad pārskatot jaunumus, man gandrīz sirds salēcās – signāls no Fejas! Turklāt – faktiski Sahāras otrā pusē, no Čadas! Tas lika mazliet parēķināt, jo var teikt, ka viņa ir sasniegusi ziemošanas rajonu. Viņas pēdējā lidošanas fāze ilga 17 dienas un šajā laikā viņa paveikusi vismaz 3660 km, kas ir 60% no kopā nolidotā attāluma. Vidēji 215 km dienā. Pavisam Feja ceļā pavadījusi 90 dienas, no tām 2/3, jeb 61 dienu barojoties (divās vietās, attiecīgi 45 un 16 dienas) un trīs lidošanas fāzes ilga attiecīgi 8, 4 un 17 dienas.
Tad pievērsos pirmajam putnam, kas šogad sasniedza Āfriku – Zuzei un izlēmu izrēķināt arī viņas iespēto. Arī Zuze pēc piecām dienām nezonā uzradās Sahāras otrā pusē – jau Sudānas dienviddaļā, tātad arī ziemošanas rajonos. Viņa savā pēdējā lidošanas posmā ir paveikusi līdzīgu attālumu – ap 3730 km, bet paveikusi to 15 dienās, saniedzot vidējo ātrumu 245 km dienā. Taču kopumā Zuzei ceļojums prasījis krietni mazāk laika – tikai 76 dienas, bet laika sadalījums starp barošanos un lidošanu ir ļoti līdzīgs. Zuze ceļā pavadījusi 23,4 dienas (30%) bet barojusies – 52,6 dienas trijās vietās (33, 4 un 15,6 dienas).
Āfriku ir sasniegusi arī Upene, kas, sesagaidījusi, kad no viņas raidītāja sestdien tiktu lejuplādētui dati devās ceļā un 2. novembra rītā viņa jau bija šķērsojusi Suecas līci netālu no Hurgadas. Šodien viņa ir nezonā un sagaidāms, ka tā būs vēl pāris dienas, jo šajā Sahāras zonā acimredzami nav gsm pārklājuma, uz dienu (vai ļoti daudzām) tur ir “pazuduši” pilnīgi visi putni. varu tikai atgādināt, ka Kate pērn pabija “nezonā” vairāk nekā divus mēnešus.
Vienīgā, kas pagaidām netaisās nekur doties un turpina ganīties pa to pašu (sāls)ezeru Turcijas dienvidos, ir Sarma. Ja viņa nemaz nelidotu uz Āfriku un paliktu tur, vai, kaut vai aizlidotu tikai līdz Izraēlai, arī tas būtu kaut kas jauns. Daudz mums to lielo jaunumu šogad, bet galvenais, ko no tā pagaidām var secināt – cik maz mēs par viņiem zinām. Joprojām.
