Jautājumi sadalīti tēmās. Dažas tēmas var kļūt aktuālas laika gaitā (ja putni ligzdo), dažās ir aktuālas visu laiku, neatkarīgi no ligzdā notiekošā. Tēmas, kas var kļūt aktuālas vēlāk, tiks pievienotas vēlāk.

Vispārīgi komentāri

Gadījumos, kad jāatzīmē LAIKS (laika zīmogs pēc kadra attēla augšmalā, ieskaitot sekundes!), sekundes ir ļoti svarīgas, ja daudzas notiekošās darbības ir ļoti īsas. Ja tās tiek reģistrētas, “mērot” laiku apaļās minūtēs, kļūda ir lielāka nekā norises ilgums. Tas attiecas uz jebkādām darbībām par kurām šeit ir runa.

Jebkuru no norisēm, ja iespējams, var dokumentēt ar ekrānbildēm vai videofragmentu. Rēķinoties ar to, ka par webkameru arī 2018. g. būs pieejams viss uzfilmētais arhīvs, vissvarīgāk tomēr ir visus gadījumus / norises piefiksēt kā tādas, lai tās pēc tam varētu arhīvā sameklēt.

Putni ar gredzeniem

2017. gadā šajā ligzdā ligzdojošajiem putniem gredzenu nebija, taču tas nenozīmē, ka tāpat būs 2018.g. Ja gredzens būs kādam no ligzdas saimniekiem (kas būtu ļoti labi, jo atvieglotu atšķiršanu un arī daudzu dažādo “uzdevumu” izpildi), tad tie sezonas gaitā atrādīsies ļoti daudz un tad, protams, detalizēta informācija par katru apmeklējumu nav tik svarīga. Neatkarīgi no saimniekiem, ir liela iespēja, ka ligzdu apmeklē kāds cits putns (vai vairāki) kam ir viens vai vairāki gredzeni.

Jāpiefiksē ierašanās LAIKS, gredzena teksts/numurs (lasāms no apakšas uz augšu), novietojums (viens vai abi gredzeni var atrasties gan virs locītavas, kā attēlā redzamajiem putniem, gan zem tās), krāsa (Latvijā ir lietoti balti ar melnu tekstu, oranži ar melnu tekstu vai pa pusei zili, pa pusei alumīnija krāsā ar gaišu / melnu tekstu; citās valstīs ir lietoti arī citu krāsu gredzeni. Lai gan tāda varbūtība ir maz iespējama, arī šādi putni var uzrasties Latvijā un arī “atrādīties” ligzdā), kāja uz kuras tas ir un tas, vai uz otras kājas ir metāla gredzens (kas gandrīz bez variantiem nav izlasāms), dzimums (ja to var pateikt, skat. tālāk) un putna aizlidošanas LAIKS.

Papildus ir/var būt svarīga jebkāda cita informācija par konkrēto putnu – ko viņš dara (kaujas, uzbrūk, sēž blakus zarā utt.).

Svarīgā sezona – visu laiku, kamēr kamera strādā.

Dzimums

Konteksts. Putni mēdz būt vizuāli atšķirami individuāli, neatkarīgi no spējas uzreiz pateikt kurš ir T un kura M. Olas dēj tikai M, kas ir vienīgā 100% drošā putna “rīcības pazīme”, taču tas gandrīz bez izņēmuma notiek naktī, kad kameras attēls nav redzams. Pēc un pirms tam putni var nomainīties, tāpēc tas, kurš putns guļ ligzdā vakarā, nenozīmē, ka ir tas pats, kas ir izdējis olu un/vai ir tas pats, kas guļ ligzdā no rīta. Atšķiršanai jāizmanto TIKAI putnam pastāvīgi vai ilgstoši piemītošas pazīmes.

Ilgstošas pazīmes piemērs ir kāda labi redzama spalva ar nolūzušu galu, pastāvīgas pazīmes ir specifisks knābja gals, plankumi uz kājām, knābja forma utt. Šajā ligzdā 2017.g. ligzdojošajiem putniem bija atšķirīga knābja forma – vienam putnam knābis bija izteikti uzliekts, otram taisns. Knābja forma kā tāda NAV dzimuma pazīme – uzliekti knābji var būt kā TT tā MM. Dubļainas kājas, balti punktiņi uz knābja utt. nav izmantojami kā pazīmes, jo tādas rodas no kaut kādiem pielipušiem objektiem, kas var pazust jebkurā mirklī.

Dzimuma noteikšana pēc putnu pozīcijas pārojoties

Pārošanās laikā parasti T uzkāpj M mugurā, taču ir putni, kam patīk to darīt otrādi – T tad parasti guļ ligzdā un M uzkāpj viņam mugurā. Ir atsevišķi pāri, kam šāda pārošanās poza dominē pār tradicionālo, turklāt tā nav “neīsta” pārošanās (nepabeigta), jo putni ligzdo sekmīgi – viņiem ir gan olas, gan bērni. Pārošanās kā tāda ir liecība, ka tajā brīdī ligzdā ir abu dzimumu putni¹, bet pieņēmumu /pārliecību par konkrētā putna dzimumu var balstīt uz citu ziņu un novērojumu kopuma.

Vokalizācija

Vokalizācija ir viena no pārbaudāmām “redzamām” dzimumu atšķirībām. T parasti, ierodoties ligzdā, “sveicinās” ar to, arī tad, ja ligzdā neviena cita nav, M tā nedara, taču tas būtu jāpierāda arī statistiski. No tā izriet viens svarīgs uzdevums – reģistrēt katra putna (ar vai bez piesaisti dzimumam) uzvedību / vokalizāciju, putnam ierodoties ligzdā. Vokalizācija parasti izpaliek, ja putns ir aizlidojis mērķtiecīgi pēc zara vai sūnām, bet tas ir atsevišķs uzdevums.

Atlidojošs putns – reģistrēt T vai M (ja zināms / pieņemts), reģistrēt LAIKU, kad putns nolaižas ligzdā (LAIKS, kad kājas pieskaras ligzdai), LAIKU kad tas sāk svilpt (var būt identiski, bet var atšķirties pa dažām sekundēm uz vienu vai otru pusi) un LAIKU, kad tas beidz svilpt, ja pēc svilpšanas beigām putns turpina “augšup-lejup” izrādīšanos (up-down display), tad arī LAIKU, kad tā tiek pabeigta, un putns pievēršas kaut kam citam – sāk kārtot zarus ligzdā, skatās apkārt, kārto spalvas u.tml.

Ligzdā esošs (stāvošs, gulošs, perējošs) putns, kad ligzdai tuvojas otrs – viss tas pats, kas iepriekš, tikai par ligzdā esošo putnu.

Praksē visu šo laika punktu piefiksēšana ir iespējama tikai izmantojot videorežīmu, kas ļauj “patīt filmu atpakaļ” un konkrētos laika punktus precīzi pierakstīt. Ja tas nav iespējams, minimāli svarīgais ir piefiksēt to, ka ligzdā notiek putnu nomaiņa (LAIKS un norises fakts).

Citi svarīgi uzvedības elementi

Pārošanās detaļas

Konteksts. Pārošanās var būt īsta (putni saliek kopā astes) vai nepabeigta (tas nenotiek), tā var būt tipiska (M stāv M uz muguras) vai apgriezta (T guļ, M stāv uz tā), putni var masturbēt vienatnē (2017. g. T uz zara). Tas liecina gan par putnu (fizioloģisko) stāvokli gan, iespējams, par to “nodomiem” (ligzdot šogad vai ne). Pagaidām mums ir pārāk maz zināšanu par to, lai varētu norises pareizi “lasīt”, tāpēc svarīgs ir katrs sīkums, iespējams arī tādas lietas, kas neienāk prātā.

Tipiska pārošanās sastāv no četrām fāzēm – (1) T uzprasās, pieejot M no vienas puses ar izstieptu kaklu un lejup noliektu knābi, pārliekot to M pāri kaklam – šo brīdi varētu uzskatīt par sākuma punktu. Ja M piekrīt, tad seko nākamā fāze, ja M nepiekrīt – izliecoties un aizejot prom, tad mēģinājums ir beidzies tajā brīdī, kad M “aiziet”. (2) T uzkāpj M mugurā, plivinoties ar spārniem. Jā pārošanās ir īsta, seko (3) īss brīdis, kad T pārliecas pār M ķermeni gar vienu sānu un pieliek savu asti pie M kloākas; M parasti sagriež savu ķermeni uz vienu pusi mazliet augšup. Pēdējā fāze (4) ir nolēciens – tā beigas ir brīdis, kad T piezemējas ligzdā.

Jāreģistrē visām fāzēm – sākuma un beigu LAIKS, bet norisei kā tādai arī puses, no kuras T pieiet M, gar kuru pusi tiek saliktas kopā astes utml. (sk nākamo uzdevumu – kreilisms).

Kreilisms

Konteksts. Putni tāpat kā cilvēki var būt kreiļi un labiķi, tas var ietekmēt viņu sekmes un veiktspēju, bet īsti nav zināms kādā mērā un vai vispār.

Tāpēc ir vērts reģistrēt uz kuras kājas kurš putns guļ (katru reizi!) un, kuru kāju izmanto, lai kasītos, it īpaši tad, ja kasāmais objekts, piemēram, viens no vaigiem, ir izteikti vienā pusē. (Labo vaigu kasīt ar labo kāju ir pašsaprotami, bet to var darīt arī ar kreiso kāju, galvu attiecīgi sašķiebjot).

Ieskāšanās

Konteksts. Putnam ir ļoti svarīgi uzturēt tehniskā kārtībā spalvas, no kā ir atkarīga viņa visa dzīve – lidspēja utt, tajā pašā laikā putna knābis ir tik garš, ka galvai un daļai kakla viņš pats sev netiek klāt. Šīs ķermeņa daļas parasti izieskā partneris kā daļu no savstarpējo attiecību rituāla.

Reģistrējams – kurš sāk un cik ilgi to dara (sākuma LAIKS, beigu LAIKS un veicējs).

Sinhronizētā uzvedība

Konteksts. Iespējams, ka putni ar dažādām vienlaikus īstenotām darbībām “saskaņojas” vai pārbauda savu saderību, it īpaši, ja veidojas jauns pāris vai partneri ir pazīstami mazāku laiku. Šāda uzvedība izpaužas ļoti nepārprotami (ja vispār) – ja putni kārto spalvas tad abi stāv vienā pozā un dara to gandrīz vienādi ilgi. Izpausmes var būt dažādas, ne tikai spalvu kārtošana.

Reģistrējams – kurš sāk, kurš seko (ja to var pateikt), ko dara un cik ilgi tas notiek (sinhronitāte beidzas tad, kad viens no putniem (kurš?) sāk darīt kaut ko atšķirīgu).

Ligzdas būve un labiekārtošana

Konteksts. Zaru nešana uz ligzdu un ligzdas izmērs, iespējams, ir ligzdas turētāja (pēc teorijas T, bet iespējams, ka atsevišķos gadījumos tā var būt M) statusa rādītājs – “es esmu tik labs, cik man ir liela / laba ligzda”. Vienlaikus tā ir arī liecība par apkārtējā meža stāvokli – putns zarus var salasīt tikai tur, kur tie ir, un ir pieejami. Tāpēc svarīgi ir gan lidojumi pēc zariem kā tādi (to skaits un konteksts – putns ir viens, vai pāris jau ir uz vietas), gan to ilgums (cik tālu putnam jālido, lai atrastu piemērotu zaru vai sūnu kumšķi.

Reģistrējams – starta LAIKS, putnam lidojot pēc materiāla, dzimums (kurš to dara) un atgriešanās LAIKS, atzīmējot, kas ir atnests – viens vai vairāki zari, sūnas, vai kas cits.

 

 

 

 

1. Kamēr nebūs pierādīts kāds gadījums, kad tā notiks starp viena dzimuma putniem – lai cik nedabiski tas kādam neizklausītos, tas nav nedabiski, putniem principā viendzimuma pāri ir zināmi un tādēļ ir pilnīgi iespējami arī stārķiem!